Pieņemsim, ka es vnk biju tikko kļuvusi māmiņa ar attiecīgajam brīdim raksturīgo sakāpinātību pret visu, kas saistās ar bērnu. Bet man šķiet, ka vērtīgākais bija mājās padomāt un parunāt ar citiem par ķermeni kultūrā un ar tā reprezentāciju saistītiem jautājumiem. Nu, ka šis plakāts motivēja atvērt tēmas, kas citādāk funkcionē kaut kādā "pašsaprotamības" līmenī, lai gan nebūt ne tuvu nav nekas statisks un pašsaprotams. un, tā kā šī pieredze bija gana dziļa, lai cik tas banāli neizklausītos, tad bija ļoti skumji un gandrīz vai dusmas aizdodoši redzēt, kā tas pēc kāda laika parādījās un kādā vērstībā attīstījās medijos/publiskajā domu telpā.

(Reply to this) (Parent)