gribētos uzaudzināt par savvaļas bērnu, jo nav jau problēma tusēties poģikos, uz ielām etc., vienīgais, svarīgi, kā tas tiek darīts un kā nenonākt tajos sūdos, ar ko parasti asociē dīkdienīgu klaiņošanu pa ielām.
No otras puses nedaudz bremze, jo bērnam, izskatās, labāk patīk patērnieciskais dzīvesveids (dziedošās ģimenes, akvaparks un šopingmōls), taču mierinu sevi ar domu, ka uz gadiem padsmit, kad tās hormōnu vētras un identitātes lietas sākas, ka varbūt tad :D

(Reply to this) (Parent)