|
Mar. 11th, 2012|08:26 pm |
|
Man domāt, tā ir instinktu sfēra, kurā prāta apsvērumi tikai traucē. Tāpat kā biznesā - kamēr ar prātu apveltīts indivīds izdomā visus par un pret, vilciens jau aizgājis, bet vinnē tas, kurš riskē (tb ne visi, kas riskē, vinnē, bet visi vinnētāji ir riskējuši intuitīvi). Tēviņu fiziskā konfliktā parasti uzvar nevis gudrākais, bet drosmīgākais ar to vien, ka neaizdomājas par sekām, bet rīkojas instinktīvi: gāz vadonim pa žokli un tad jau redzēs, vai viņiem būs jāmūk, vai tev. Tikko sāc domāt par notikumu tālāko attīstību un sekām, tā saprāts liek izvairīties no konflikta, nepieciešamais agresivitātes slieksnis netiek pārvarēts un indivīds atkāpjas. Kā redzam iz sugas vēstures, bellatores un oratores vienmēr pastāvējuši šķirti un ir visai maz gadījumu, kad mēģināts un spēts tos apvienot vienā. |
|