piekrītu.

kaut gan, pirmās bēres,ko atceros - es nesapratu,kā var tā stāstīt jokus un smiet. man bija gadi 8.

tākā pēdējā laikā bijis vairāk bēru kā gribētos un tieši tā,ka es esmu tai galda galā - man patīk,ja smej un atcerās labo.

ārpus maniem mirējiem,biju bērēs,kur nomira cilvēks,par kuru es nebiju neviena laba vārda dzirdējusi šim dzīvam esot. bet atnāca viņa studiju biedri, un tik daudz jauna uzzināju iz tiem jokiem un sapratu,kāpēc viņa ģimene viņu tik ilgi pacieta.

(Reply to this) (Parent)