Negribētu piekrist, ka vārda došana būtu tāds random process, ja pareizi sapratu, t.i. to dabas parādību vēl ir arī jāievēro.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja, bet kamdēļ ir ok dot vārdus, kur senči ir vērojuši sev pieejamās parādības, bet totāli nav ok dot vārdus, kuros mūsdienu vecāki vēro mūsdienās pieejamās parādības. Eskalators un Dūmvads ir tieši tāds pats vārds kā Rasa vai Sarma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt tāpēc, ka eskalators un dūmvads nerezonē ar kolektīvo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a žēl. iestingstam dzintarā un tālāk netiekam.

lai gan nerezonē, manuprāt, tamdēļ, ka pārāk liels kkāds 'bloks' uzlikts par to nedomāt un necilāt. ja kāds cilā, tad tiek apsmiets (smiekli kā laba aizsardzības reakcija) vai apcelts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav tik traki, re, ka dzintarlauži darbojās:)
Vārda došana, personvārs, palama ir starp individuālo un kolektīvo, privāto un publisko. Tas nav tikai personīgs jautājums un lēmums, lai kā to grozītu. Tava ideja par persovārdu neesamību ir interesants domas eksperiments, kāda būtu sabiedrības organizācija un simboliskā dinamika, ja to nebūtu. Senajā Romā, piemēram, vergiem nebija vārdu, jo viņi nebija personas kā tādas, tam ir liela nozīme šajā diskusijā, manuprāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ņemot vērā, ka jau tā pagaidām ir pārāk daudz visādu identifikācijas nosaukumu un ciparu kombināciju jāpatur prātā, personvārds ir tāda pati vienība, ja gribas, lai tā ir viena no svarīgākajām identitātes vienībām, tad, lūdzu, maksimāli personalizējiet to vārdu, ja ne, tad vismaz pagaidām - cik esmu novērojusi savā ikdienā (iztieku ar uzsitienu plecam, skaļu 'eu, tu!', iesauku, soc. vietnes vārdu, uzvārdu vai amata nosaukumu) - tas ir lieks balasts.

(Reply to this) (Parent)