tā brīvmūrniecības lieta patiesībā ir baigi nopietna, man ir pietiekami daudz radinieču, ar kurām man nav pilnīgi nekā kopīga, un no kurām es diezgan apzināti izvairos. apziņa, ka viņas man bāztos virsū ar mātišķiem padomiem, visādi citādi censtos iekļaut savā lokā un, vislabākais, sāktu mani uzskatīt par vienu no viņām, ir stipri biedējoša. negribu, negribu par matronu palikties!

(Reply to this) (Thread)

tie nav 'padomi', tā ir kkāda cita veida komunikācija, grūti noformulēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekas, ar padomiem sākas iekļaušana tajā komunikācijas lokā. pēc kāda laika tu visu zini, droši vien uztver atsauces un mājienus, un tas tevi padara par grupas pilnvērtīgu dalībnieci.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es personīgi neredzu nekā slikta un šausminoša šajā stereotipiskajā "visi dod padomus" lietā, pašas grūtniecības laikā pret citu dotiem padomiem vai pieredzes stāstiem izturējos neitrāli vai pozitīvi (jo dažreiz noderēja). un 'grupas' pilvērtīga dalībniece esi arī iepriekš, esot ģenētiskā vai draudzīgā sasaistē u.tml. ...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja, nav tik traki? bet nu tas jau arī atkarīgs no tā, kādas attiecības radu lokā ir bijušas iepriekš, esmu traumēta.

(Reply to this) (Parent)