nu nez, esmu izaugusi vienā no agrīnajām deviņstāvenēm un tolaik man pilnīgi viss likās ok, kad vēlīnos tīņu gados mainījām dzīvesvietu, ļoti negribējās prom. Šovasar biju aizvedusi savu pusaudzi parādīt "bērnības takas" un pati sašokējos, cik ļoti degradējusies ir vide. Dēls teica tikai vienu - nekad un ne par ko negribētu tur dzīvot (orientierim - pa bērnības logu no jaunāku rajonu sienām mani vēroja milzu Brežņevs)

(Reply to this) (Thread)

pirmo reizi, kad nokļuvu šāda tipa rajōnā (caurbraucot, kur priekšnieks, vedot no darba, iegriezās pa ceļam paķert savu mazgadīgo krievu blondīni-loveri līdzi), mani pārņēma šausmas un drebuļi un es kkādā mērā tiešām sapratu to mazo krievu beibīti, kas bija ar mieru gulēt ar vecu, neglītu perdeli, lai tikai tiktu prom no tādas vides.
pirmie dzīves gadi rajōnā arī nebija diez ko viegli, bet tagad gan varu seci saukt par 'vietējo' :D

(Reply to this) (Parent)