| |
[Aug. 12th, 2011|12:38 pm] |
katru reizi, kad vecāku mājā skrullēju ciet savas istabas žaļuzī un tas rullītis izkrīt nafig laukā no eņģītēm, es domās un vārdos ļoti rupji lādu to sūda meistaru, kas pālī uz acumēru lika klāt. Tikpat labi es pati būtu varējusi to izdarīt, bet kkā kapitālisms ir iesēdinājis smadzenē, ka "vajag paļauties uz speciālistu". speciālists up my ass, labi ka paguvu laicīgi aizkaru stangas pielikšanu izčekot, jo citādāk arī tā būtu šķība.
un vēl mani apčakarēja iestādē ar nosaukumu "rozes no Latvijas", kur ņēmu bunti 20 gab (es neievēroju visas tās pāra nepāra paražas, tāpat kā melnus kaķus, izbirušu sāli, iešanu caur trepju staklītēm etc.), abet pēc tam, kad jau bija par vēlu, saskaitījās kā 19 gab. vvs, plati smaidošā un laipnības sakošā latviešu kundzīte uzvārījās un droši vien savam mazbērnam šodien maizīti mājās aiznesīs (ja es neesmu vienīgā viņu pircēja, tad gan jau arī sviestiņu un desiņu, ko uz maizes uzlikt..). Nu, neko, lai tas izkrāptais viņai vairāk nelaimi, nekā laimi atnes, ja jau tādas tās lietas. |
|
|
| Comments: |
varbūt vienkārši kļūdījās.
mūsu izvērstākā saruna implicēja, ka viņa saskaita buntīti. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}