|
[May. 29th, 2011|10:52 pm] |
Edgara Liepiņa piemiņas koncerts Saulkrastu estrādē bija kaut kas prātam neaptverams. Manas acis, to skatījušas, vairs nevar pavērst redzēto par neredzētu; dzīve vairs nekad nebūs tāda, kā līdz šim. Jāsāk ar to, ka pēc manām domām Edgars Liepiņš bija ļoti neglīts drausmīgi jēlu peršiņu cepējs (varbūt draudzība ar Bukovski būtu viņu radikalizējusi līdz kādam interesantam līmenim, bet tā kā šī draudzība bija maz iespējama un realitātē tā arī nekad nenotika, tad Liepiņa peršiņas tālāk par pāķisku jēlumu tikušas nav); tad nu pirmais pārsteigums ir aicinājums celties kājās un godināt šo "ģeniālo traģikomiķi". Laudis ceļas. Lai nu būtu. un tad sākas. Žoržs Siksna savā skaļajā un griezīgajā balsī pamanījās šo dziesmu izpildīt nacionālajā umpapā ritmiņā, noslēgumā viņš prezentēja savus "skolniekus", kas visi kā viens tādi žoržika "mini me", nepatīkami un žēl skatīties, laikam šī ir tā "skatuve", kuras dēļ pamest savu bērnu (jo Mākslinieks nevar but ģimenes cilvēks) un sievu pielikt pie buktu gludināšanas un apkaklīšu stīvināšanas (jo atļauties apkalpotāju nevaram, bet uz skatuves nekārtīgs iet nedrīkst). Tālāk ļoti daudz improvizētu joku (arī par aktuālo politisko situāciju, kā nu bez tā, žurka kornēlija gandrīz vai) haltūrā-atbraukušo-teātra-ļaužu izpildījumā. Ākstīšanās un ampelēšanās (pat skaidrīte krāniņa un mildiņa nabiņa dzīvajā bija...) un tā šķībgreizā dziedāšana, bet ļaudis! vecie līdz ar pirmajām taktīm šūpojas līdzi, piesit ar kāju, sirdīgi krata ritmā sirmo pačku; dzied un jūt līdzi arī vietējā jaunatne dermantīna jakās, ieželētiem matiem un saskrāpētās sportistu saulenēs (+beibes krāsotiem/balinātiem matiem un hey!sexy! drānās). Bet visam pāri tās jaunās sievietes un vīrieši, kas sabraukuši savās krutajās (arī apvidus) mašīnās, velk laukā spogulenes un filmē/fočē to visu. un tā tālāk un tā joprojām. ir izdevusies ļoti piepildīta diena un, kā jau teicu: mana dzīve nekad vairs nebūs, kāda bijusi.. |
|
|
Comments: |
kas tevi uz tādu pasākumu aizdzina? vai tiešām sāc izpirkt mantotos grēkus? ;)
bija, bija tas vecākās paaudzes ielūgumus, bet principā man nav nepatikas pret šādiem pasākumiem, gana labi pavadījām laiku :D
Nu jā, es laikam šādu pasākumu apmeklētu tikai kādu antropoloģisku nolūku dēļ. Bet nu man pagaidām nenākas sūdzēties par antropoloģiskā materiāla trūkumu.
Manā skatījumā Edgars Liepiņš ir bijis un būs ģeniāls traģikomiķis gan tautas, gan profesionāļu acīs, taču par lētu peršiņu cepēju viņu ir padarījuši tieši šādi piemiņas vakari un viņu dziesmu dreijāšana zaļumballēs, radioaparātos un lētos viģikos, kā arī viņa lētā gala fani. Bet viņš pats ir atbildējis kas ir kas katram pašam - "ja tās skaidas tavējās, paliec tad ar skaidām"
varbūt, neesmu viņa daiļradē iedziļinājusies, vien ārpus pāris "dziesmām" parasti nākas klausīties par smukām meičiņām un brandavīnu, kas vienā brīdī kļūst jau par daduz. bet esmu atvērta viedokļa maiņai :) | |