Man gan liekas visai apšaubāma lakānisma tēze, kas valodas apguvi viennozīmīgi identificē ar pakļaušanos 'Tēva vārdam'. Nedomāju vis, ka hipotētiskais matriarhāts, kuru arheologi nereti uzskata par kādreiz reāli pastāvējušu, varēja iztikt bez valodiskas sazināšanās.
Māte taču arī grib ar bērnu sarunāties, vai ne? Un ne jau tikai tāpēc, ka vīrieši tā liek.
Drīzāk jau 'Tēva vārds' ir meklējams nevis valodā kā tādā, bet gan specifiskā 'pavēļu' (mots d'ordre) režīmā, kas noslogo un iespaido valodu, tobiš valodas lietojumā.
Lai labi lasās!

(Reply to this) (Thread)

jā, izkopēju tikai fragmentus, bet pamatā tur tālāk ir par valodas lietojumu. kaut kādā mērā sakrīt ar psihoan.: māte unconditional, tēvs conditional love, kas rodas, bērnam apgūstot un demonstrējot komunicējamas prasmes un zināšanas.
jebkurā gadījumā, šī lieta man ne pārāk interesē, vien netīšām sanāca uziet gabaliņu, ar kuru daļēji izskaidrot savus īpatnējos emocionālos stāvokļus attiecībā uz bērnu :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njā, laikam jau ar tiem emocionālajiem stāvokļiem grūti aprast? Un 'problēma' rada vajadzību pēc teorijas :) Paradīzē filozofēšana būtu lieka heh

(Reply to this) (Parent)