|
[Apr. 10th, 2011|11:47 pm] |
man te pēdējā laikā tāda vēlme neprasīt samaksu par savu darbu. Nu, strādājas ar tādu piespiešanos, velkot termiņus, komunicējot ar ļaudīm ne uz pilniem apgriezieniem un atdevi un tad kkā mīļā miera labad šķiet, ka, ai, lai tas viss ātrāk beidzas, iet prom, nevajag man nekādu naudu. bet arī ideālajos gadījumos. nu, kad viss interesē un saslēdzas un ir pamatīgs modžo un draivs. tad atkal gribas, lai iesaistītās puses samaksā tik, cik uzskata par adekvātu. protams, tā ir bīstama metode, vai ne? Man it kā nav problēmu nosaukt savus ceņņikus un tā, bet vnk naudas lietas šķiet kkā traucējošas, neļauj koncentrēties uz to, kas reāli interesē. pagaidām uz "maksā, cik gribi" man ir reāli pārmaksājuši, nezinu, vai cilvēki kautrējas un dod vairāk, lai kkā nelāgi neizskatītos vai kā, bet, nu, sūdzēties būtu dievam acīs spļaut, ne? paldiesiņš par to |
|
|
Comments: |
Vai uz Tevi iedarbojas (un ja jā, tad kā) pakalpojumu sniegšanas likums - pakalpojuma vērtība krītas uzreiz pēc tā sniegšanas brīža? Un, jo tālāk iet laiks, jo nevērtīgāks tas šķiet.
nē, neesmu tādu pie sevis novārojusi. drīzāk gan, ka kopējo cenu mazāk sastāda kkādi aprēķināmi un tāmē uzrādāmi faktōri, tb. ceļa izdevumi, stundu skaits pie datōra vai tml., bet gan vairāk kkādi iekšēji apsvērumi, kas citiem var arī nešķist saistoši, piemēram, cik oriģināls ir pienākums, cik jaunu ideju es pati priekš sevis no tā varu izspiest, kāda ir atdeve no citām realizācijā iesaistītajām pusēm etc.
attiecīgi, pat ja es pēc gada vai diviem nespēju atsaukt atmiņā konkrētās lietas, tomēr - iepriekšējā komentā minēto iemeslu dēļ - overall es zinu, ka esmu (bijusi) ar X vai ar Y ļoti apmierināta un varu arī nosaukt, kāpēc X vai Y uzskatu par krutu.
| |