| |
[Feb. 22nd, 2011|11:03 pm] |
The killing fields
Salvador
pirmkārt man patīk, ka amīši mēdz taisīt aktuālas filmas aktuālos laikos (kemēr letiņi, šķiet, nekad neizaugs no sentimentālās metafizikas, kur māksla tik ar skatu mūžīgajās zvaigznēs)
otrkārt, The killing fields ir šedevrs. un džonam malkovičam tur ir tādas brilles, kādas es tagad gribu. Salvador ievērojami saraustītāka, bet msg diezgan līdzīgs. Noskaties šīs filmas un kaut kā atnāk apjausma, kāpēc, klausoties Sandija Semjonova varoņsāgās par "karstajiem punktiem" (no kuriem viņš reportē ar ieželētu pričeni un jaunā bruņvestē), gribas iedot viņam pa purnu. Killingfīldos ir skaista gandrīz noslēguma epizōde, kur tad, kad viss reālais ekšns ir beidzies, centralizēti ar helikopteri tiek pievesti "reportieri", kas kaismīgi ņemas fotografēt nu jau tikai drupas un līķus, lai pēc tam, tipa, reportētu "no karstā punkta".
treškārt, kā jau cilvēkam, kas ar likumu, politkas un ekonomikas mācību pēdējo reizi saskārās vidusskolā un pēc tam tikai ar "viena tante teica" sazvērestības teorijām, mana mīļākā kabatas grāmatiņa ir Pōla Viriljo "Strategy of deception". brīnišķīga esejiņa par next level kara darbību, kurā nav vis field of glory, nedz arī Machinen schlacht, bet gan pretinieka uzraudzīšana (esi sveikts kosmoss, satelīti u.tml.!) un "anestezēšana", feinākais jēdziens: "wasteland", kurā - ņemot vērā grāmatas objektu - satikušies sveši spēki, visu - cīnoties par savām interesēm - sapisuši un pēc tam tādu, no likumiskā un sadzīviskā viedokļa noplicinātu teritoriju atstājot vietējiem, lai tie nu tur dzīvojas kā nu prot. un tad paskatās uz pēdējā ceturtdaļgadsimta neatrisinātākajiem konfliktiem un tās teritorijas vēl joprojām nav pārāk stabilas, kur nu vēl attīstītas, un, smejies vai ne, ASV tajās lielā mērā ir klātesoša. Tā kā šlesers, kas skaļi sāk savas akcijas, bet nespēj nevienu līdz galam jēdzīgi novest.. |
|
|
| Comments: |
noskatījos nesen killing fiel, jo, šķiet, jaunākajā fhm bija apraksts, ka tas ir 'must see', so, arī novilku. saliku kopā, ka tas ir fhm un tur esošo filmas aprakstu, tad man iznāca tādas cerības, ka filmai jābūt Rembo 5pakāpē reiz divi, vismaz. bet izrādās, filma ir homoerotiski iekrāsota kara drāma. Skaisti, protams, un tā, bet es gribēju Rembo 5pakāpē reiz divi, vismaz, nevis sajūtu, ka veči aizkadrā, aiz aizslietņa iesāk filmas 'kuprainais kalns' sižetu.
malkovičam man patika tie mati.
homoerōtiku gan nemanīju, bet draudzību un kara reportieru, žurnālistu amata problemātiku gan.
runājot par kara filmām ar sprāgstošiem līķiem un pēdējiem vārdiem "tell my mom i love her" neskatos principā. (izņemot reizēm rembō - dzērumā un kā parōdiju) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}