|
Jun. 15th, 2009|11:03 pm |
|
godīgi sakot es nezinu- es esmu domājusi par šo jautājumu- un es nezinu, kad ir tas br[īdis, kad jāpacēl ieroči un, kad viņi jānolaiž. Izņemot 1940. gada 17. jūniju- man nav citas patiesības konkrēti no vēstures. (neņemotvērā pasaules karu pieredzes) Un tas, ka čakarē vai tik tur nav mūsu vaina pašu, ka čakarē, kāpēc Karginu nečakarē vai Lipmanu vai Koziolu. Nezinu, nezinu. Ir reizes, kad vajag revolūciju un barikādes, un ir reizes, kad tas neko nemaina- ir jāsāk močīt pašiem- ir jāiet labākiem prātiem politkā, ir katram viena jāsāk ar sevi, jāmaina tas, ko varam sākt mainīt jau ar to, ka nedodam poličiem pa 10 ls, lai atpirktos. Ir jāgrib strādāt- taisīt biznesu, nekurnēt, neskaust kaimiņu- bet ātbalstīt vienam otru, gribēt dzīvot labākā valstī- bet to jau var radīt tikai katrs viens no sākuma, tad ģimenē, un tad jau arī mainās valsts. |
|