Atzīstos, ka Londonu pirmo reizi sāku lasīt pusaudža gados, bet manis minētie ir darbi, kurus es spēju novērtēt arī patreizējā vecumā. (Orvelam, kurš Londona daiļradi visai augstu vērtēja, cerams, infantilismu netaisies piešūt? Zinu, ka tā ir banāla atsaukšanās uz autoritātēm, bet tomēr... :P)

Uz Remarku pusaudža gados protams ka pavilkos, bet arī tagad "Melnais obelisks" joprojām ir viens no the most favorite Remarka darbiem. Savukārt uz Hemingveju man galīgi ņe stojalo un joprojām ņe stoit.

(Reply to this) (Parent)