|
[Sep. 21st, 2010|11:04 am] |
|
|
|
Comments: |
kas tur smieklīgs? Tas, ka citās valstīs ir izglītības sistēma, kas ļauj studentiem pētīt arī kaut ko tālāk par pašiem savu nenormāli unikālo biešu vagu?
jā! lūk, tepat jau padomāju - pētījums! aizūta tevi uz čuvašiju, pētīt parlamentu. čuvašiski tu ne bū ne bē, arī čuvaši tavā valodā ne bū ne bē - ir pāris nasing spešali, kas atrāda tev garderobi, ēdnīcu un pīpējamo telpu tālāk tevi nosēdina kur maliņā un tu vari netraucēti pētīt
es teiktu mega pieredze! jadronu kolaiders noblāv šī pētījuma spozmes ēnā
totālas muļķības, ja pēta materiālu par kādu citu valsti, tad studenti parasti apgūst attiecīgās valsts valodu, kā arī nebrauc paši uz savu galvu kko pētīt, bet viņiem ir kontaktpersonas, kas asistē uz vietas un ļauj uzreiz nokļūt nepieciešamajos netvorkos etc. Ne velti visādi Baltijas un Austrumeiropas pētniecības institūti pat ASV ir savārti vaļā un ļaudis visādas Ukrainas un Baltkrievijas un Latvijas un Lietuvas pēta tā, kā pašmāju sociologi un politologi nespēj (uzskatāms piemērs ir vairāki vietējie politoloģijas maģistri, kas doktorus ir aizbruakuši uz šādām vietām rakstīt tieši institucionālo procedūru atstrādātības dēļ)
jebkurā gadījumā, esmu sastapusies ar izciliem pētījumiem par Krievijas, Ukrainas, LV, LT, EE kultūrvēsturi, politiku un sociālajām lietām, kas daži - cita starpā - ir publicēti diezgan jēdzīgās izdevniecībās un iegādājami amazōnē. Iespējams, ka tie nepaver kādu īpašu perspektīvu uz attiecīgo valstu "nacionālajām īpatnībām", taču tie noteikti ļoti labi spēj ierakstīt šo valstu pieredzi R-Eiropas un Skandināvijas kontekstā un ne tikai kā 'teorētiskā konstrukcijā', bet gan visai praksē balstīti. Diemžēl šādu spēju LV neesmu novērojusi gandrīz nevienā disertācijā (savā disciplīnā). | |