nu, nav gluži tā, ka būtu iespējams praktizēt kādu arodu pilnīgi bez mīnusiem, problēmām u.c. draw-backiem, ikkatrai cilvēciskai darbības jomai ir savi plusi un mīnusi, īpaši, ja to praktizē hārdkōrā. un tā ir katra paša izvēle (vai krusts, ja ir vecāku izvēle), vai pieņemt noteiktas jomas nosacījumus vai pievērsties kam citam.

Jo tikpat daudz ir to mazo puisīšu un meitenīšu, kas pēc pāris gadiem pārstāj nodarboties ar baletu un pievēršas kam citam. Tieši tāpat kā visi tie mazie basketbolisti, hokejisti, futbolisti, klimpermaņi u.c. hobijisti

un balets ir viena no mākslinieciskās izteiksmes formām, ar saviem īpašiem nosacījumiem, kas, attiecīgi, piedāvā īpašu pārdzīvojumu. katrai mākslas jomai savs, būtu gaužām garlaicīgi, ja vienīgā forma būtu, piem., daiļliteratūra un arī tikai Hemingveja..

sūdīgāk ir, kad balets vai kāda cita mākslas forma tiek izmantota, lai mākslas mīļotājs attaisnotu kkādu savu 'īpašāku' pozīciju statusu hierarhijā, tb. ieslēdzas elitisms. Bet ne par to ir runa. Vairak gan ironija ;)

(Reply to this) (Parent)