| |
[Sep. 28th, 2011|08:37 am] |
|
No rīta man pārsteigumu sagādāja vecvecāki, kuri nespēja no sevis izmocīt smaidu vai vismaz notušēt vilšanos, kad palepojos ar E veikumu "rudens velšu" skatei. Viņi teica, lai labāk izstādam to ogotāju pie zīļu būdas, nevis šito. Diemžēl tāpat izdarījās arī bērnudārza audzinātāja, kad prezentēju mūsu dēlīti ar uz tā esošo zīļuku, viņa to iekārtoja tā, ka nav redzams un uzmanības centrā ir līdzpaņemtā zīļu būda, jo "tā ir skaistāk". Nu, tā jocīgi ap dūšu, ņemot vērā, cik ļoti vakar E pārdzīvoja, ka nemāk no tām zīlēm ratiņkrēslu uztaisīt un tā... man jau šķiet, ka svarīgi ir priecāties par to, ko bērns pats uztaisa, jo es nedomāju, ka, piemēram, 3 gadīgs bērns ir griezis to kabača armādas kuģi ar rokaja galiem un simteriski savienotām kļavlapu burām - labākajā gadījumā to ir taisījusi ģimene kopā, reālā - mamma un bērns tikmēr skatās TV. Un vispār, ko nozīmē "skaistāks", es atvainojos, bet tas namiņš ir žalkoje podobije na reaļizm, nekā pārāk skaista tur nav, kamēr bērna darinājums, pat, ja nav "skaists" pēc akadēmiskā reālisma kanona un ar neordinātu tēmu, tad ir PAŠA IZDOMATS un TAISĪTS, kas man visā šajā pasākumā šķiet vissvarīgākais. un nobāzt to stūrī čuķ ne aiz radiatoriem (vispār man šķiet, ka izlika tikai tāpēc, ka es biju klāt, gan jau vēlāk noņems nost...) ir kaut kā nejauki pret bērnu. |
|
|
| particiapte |
[Sep. 28th, 2011|09:17 am] |
mans dievs, šīs dienas labās ziņas ir, ka es esmu redzējusi The Yes Men gandrīz vai rīltaimā!
Sen, sen atpakaļ izglītības vajadzībām gatavojot papīrus un materiālus līdz ar citiem civil disobedience tipiņiem The Yes Men projekts iekrita sirsniņā dikti dikti, bet vienmēr bija tādā kā pagātnes vai nenoteiksmes formātā, abet - bladāc - un nu mēs redzam laikmetīgo mākslu notiekam (vai arī, lai jums prāts mierīgāks, sabiedrisko aktivitāti, kas tik ļoti interesē kultūras teoriju) bez maksas, 'dzīvajā', neatejot no TV!
no sākuma
tagad
upd. un pat ja tas nav piederīgs vajadzīgajai grupai, informācija un efekts tik un tā ir līdzvērtīgs un tas tik un tā ir forši, nepastarpināta realitāte iekš mediju rūpīgi koptās un uzturētās realitātes, tāds Guy Goma efekts :D |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2011|10:01 am] |
es jums teikšu tā: šodien būs mana otrā izrāde, no piecām, ko grasos redzēt Nacionālajā teātrī.
Autors Vilnis Vējš. Unikāla iespēja redzēt viņu arī kā scenogrāfu, jo pamatā tā arī ir viņa izglītība un agrīnie darba gadi. Umkas režija, Gaujarta muzīka, Heinrihsones kostīmi un galvenajā lomā Raimonda Vazdika, kas man šķiet wowowow. Vīrieškārtas lomai, tiesa, nebija viegli atrast aktieri; ne tikai tāpēc, ka visi labie un atbilstošie štatinieki būtu noslogoti, bet arī loma tāda, kuras dēļ viens otrs pateica, ka nespēlēšot.
kāpēc? Nezinu, vai no izrādes brīnumdaiļā apraksta tas kļūst skaidrāks, bet, nu, tēma aktuāla, tēma karsta un kontroversiāla un tēma pat mums pašiem jeb par Latvijas cilvēkiem, Latvijas kultūras vidi, tās vēsturi un reāla, nevis daiļliteratūra. Gana daudz priekšnoteikumu, lai es gribētu pamēģināt.
( apraksts ) |
|
|