| |
[Sep. 21st, 2011|08:31 am] |
vecāku sapulcē uzzināju, ka "brīžiem mums te ir tā, ka bērni ēd saldumus gandrīz vai visu mēnesi" jeb izrādās, ka pāris vecāki, tā kā brokastlaiks no bērnu dārziņā atvešanas laika ir ar stundas starpību, dod līdzi savējiem (un noteikums ir, ja dod savam, tad jādod ir visiem) visādus konditorejas izstrādājumus. Vafelītes, cepumiņi, pīrādziņi u.t.t. Es gandrīz eksplodēju, uzzinot, ka mans bērns pirmo, ko no rīta ieēd, ir fakin polijā ražots cepumiņš!!! Ja tik ļoti gribas, vai nevar plūmes vai ābolus vai bumbierus vai jebko citu tml. atnest. Manis pēc varētu vispār neko nenest, gluži kā zoodārzā uzlikt paziņojumu "nebarot!", jo tagad, protams, ja visi ēd, tad vienam nedot būs traģiski, bet aicināt nedot visiem (ja tavs bērns grib, bļa, pa ceļam uz dārzu ieēdiet!) atkal tā kā nejauki pret labu gribošiem vecākiem.
vienu vārdu sakot, esi cik uzmanīgs, vērīgs un iesaistīts gribi, bet tik un tā visu neizkontrolēsi. Visvairāk man nepatīk, ka par šito netikām laicīgi informēti un ka audzinātāja to pasniedz kā kaut ko ļoti foršu. |
|
|
| |
[Sep. 21st, 2011|08:53 am] |
un vēl es īsti nevaru noformulēt savu attieksmi pret to, ka E dārziņā mācīs angļu valodu, kas ir maksas pakalpojums un cena ir 20Ls/mēnesī. Nodarbības ir 2x nedēļā pa 15 minūtēm, jo vairāk tāds sīkuliņš uzmanību nevarēs noturēt un skaidrs, ka mācīšana nebūs vis tāda valodas mācīšana, bet gan kkādas dziesmiņas, rotaļiņas etc., jeb vnk "atrašanās runātās valodas vidē". Ja parēķina nostrādātās stundas un to, cik grupiņā ir bērnu (17) un cik grupiņas pirks šo pakalpojumu (3), man tā kā nešķiet, ka tas sanāk baigi adekvāti. No otras puses, skaidrs, ka es esmu slinka un speciāli nemeklēšu citas iespējas viņam apgūt valodas (lai gan mājās mēs paši ik pa brīdim uzrīkojam 'atrašanos citas valodas vidē'..) vai darīt to lētāk, tā kā dusmas ta dusmas, bet beigās pogāsim jau to maciņu vaļā. |
|
|
| |
[Sep. 21st, 2011|09:03 am] |
un - trīs lietas sliktas lietas - trešā lieta, kas man nepatīk bd, ir, ka:
1) vecāki reizēm izmanto bd, lai veicinātu sava uzņēmuma produkcijas noietu vai iegūtu sev jaunu sadarbības partneri. Jā, reizēm tas ir nesavtīgi no sirds, nu, ka, es, piemēram, strādāju tādā vietā, man ir iespējas šo un to un tad es varētu tā kā šādā vai tādā aktivitātē jūs atbalstīt (ar kādu resursu vai aktivitāti), kā tas notiek, kad resotrāna pavārs noziedo laiku, gatavojot sīkuliņiem āra pikniku vai šuvēja sagādā tekstilatgriezumus bērnu vajadzībām etc., bet nevis brutāli "taisīsim visiem bērniem vienādus sporta krekliņus ar apdrukām (drukāsim manā firmā)"
2) ka pakalpojumus pērk no bd pietuvunātiem cilvēkiem, piem., audzinātājas vīrs ir prof. fotogrāfs, tamdēļ viņš dabū bildēt pilnīgi visas dārziņa grupiņas. Mans vīrs varbūt arī ir profesionāls fotogrāfs un arī gribētu tikt pie iespējas noplēst garantētu piķi no 50+ cilvēkiem.
Nē, nu, skaidrs, ka bd risina lietas kā pašam vieglāk, ērtāk un ātrāk un skaicka es vai daži citi vecāki būsim pārāk slinki paši, piemēram, vienmēr darīt visu un sekot līdzi, nu, tur sagādāt stafu vai meklēt un salīdzināt firmas etc., bet no otras puses es vēlētos tomēr dārziņā redzēt tādu kā Šveices modeli, kur lēmumi tiek publiskoti un likti uz piekrišanu/nepiekrišanu. |
|
|