| the feet case |
[May. 10th, 2011|12:42 pm] |
skatot renesanses, baroka un arī pāris pēcāko "lielo stilu" laika gleznas un to reprodukcijas, mani vienmēr ir mulsinājuši attēloto sieviešu kāju pirksti. Lielākoties tie ir tādi, ka īkšķis stāv nedaudz nostatus, veidojot tādu kā atstarpīti un nākamais pirksts vai pirksti ir nedaudz garāki par īkšķi. dažreiz pat ļoti garāki. Vai nu tas ir kkāds skaisto pēdu ideāltips (līdzīgi kā jutekliskas un smalkas rociņas tiek attēlotas pāris noteiktos veidos), vai arī kkāda veco laiku apavu nēsāšanas prakses sekas (līdzīgi kā "kauliņš" mūsdienu augstpapēžu sievietēm) vai vienkārši sakritība, ka ir sanācis redzēt tieši tos darbus, kuriem ir sanācis, ka pōzējušas tieši tādu kāju īpašnieces, neņemšos spriest. Bet, ieraugot Virdžīnijas Oldoni - zināmas kā grāfienes Kastiljōnes jeb "skaistākās sava laika sievietes" un impresionisma laika Francijas karaļa Napoleona III mīļākās un vispār tada ekstravagantas un notorious kundzītes, kura, atšķirībā no citiem tā laika karaliskajiem ļaudīm, mīlēja ne tikai gleznoties, bet arī fočēties un visādi citādi izrādīties - "skaisto" kāju fotogrāfiju, pārsteidzošs ir tieši šis agrāko periodu gleznās noskatītais kāju pirkstu izvērsums.
 |
|
|
| |
[May. 10th, 2011|03:54 pm] |
|
protams, kā jau visām sievietēm, arī man uznāk skumjumu un sevis žēlošanas brīži, ko kompensēšu ar pozitīvajām emocijām no visādām banālām filmām. Jau ilgu laiku ir vēlme redzēt Is Anybody there un Dear Frankie. Vienīgais, pagaidām man vēl to nav. |
|
|
| |
[May. 10th, 2011|11:00 pm] |
|
puņķainu semi-romantisko filmu vietā dabūju bezgaumīgu komēdiju vārdā Walk Hard: The Dewey Cox. Protams, This is Spinal Tap ir sava žanra nepārspēta klasika un arī Walk Hard to pārspēt neizdodas, lai neteiktu, ka WH ir nereāls sūds pat sūdīgo komēdiju kategorijā (un tāpēc hillarious). Taču, tā kā galvenā varoņa sāga atgādināja Džonija Keša dienas un nedienas un Džonijs Kešs pēc manām domām ir lohs un pimpis (ar labu balsi, tiesa, bet tā sūrās, dzīvesgudrās personības dimansija man vnk rauj uz augšu), tad rezultātā bija neizsakāmi patīkami un dubultā uzjautrinoši skatīties visas tās muļķības, kas un kā tika izspēlētas attiecībā uz hard varoni, ņemot vērā, ka tās sakrita ar manu nu ļoti ļauno un nicīgo attieksmi pret JC (bet ko nedrīkst pārāk skaļi eksplicēt, jo apkārt ganās arī viņa tikpat sūrie fani) |
|
|