| |
[Mar. 15th, 2011|08:15 am] |
debesis ir nokritušas uz zemes un elles katls atvēries, šodien es modos pl.07:00, lai aizvestu E uz dārziņu. kaut kas neticams! jau gadus desmit nav nācies mosties agrāk par 09:00-10:00, kas - tā teikt - ir apzināts profesijas (haha, spēcīgs vārds, ņemot vērā to, ar ko es nodarbojos) izvēles rezultāts un viens no kritērijiem, kas vispār motivēja izvēlēties tieši to. tagad, šķiet, nākamo desmit gadu laikā atkal uzzināšu, kā tas ir, kad "rīta stundai zelts mutē". šodien pirmā diena. Tagad nezinu, ko iesākt ar to brīvo laiku starp tagad un tad, kad es normāli sāku savu dienu.
tāpat izskatās, ka steidzami būs vajadzīgs mazs, saliekams veļļuks. A ļa dahon, tikai vēlams ne pa dahon cenām (vismaz LVL-os). |
|
|
| |
[Mar. 15th, 2011|08:19 pm] |
man te sanāca vienā brīdī neizslēgt laicīgi televīziju, līdz ar ko fōnā sāka skanēt kkāda bērnu filma. darbība norit Ņujorkā, kā to varēja saprast pēc garajiem un plašajiem ekskursiem par brīnišķo arhitektūru, par plašajiem apstādījumiem, skaistumu un pasaules centrismu. pārējo sižetu īpaši nepiefiksēju. kaut kas par mazu nabaga pusīti, kas mēģina sadraudzēties ar mazu bagātu meitenīti. Sauciet mani par parnojisku, bet produktu pleismenta vietā iekš kultūras produktiem pats kultūras produkts ir viens vienīgs pleisments. parasti kādam planētas nostūrim (visbiežāk Ņujorkai un Parīzei) - ņujorka noir filmā nav tas pats kas ņujorka seksā un lielpilsētā. Tūrismam un valsts/pilsētas tēlam šī pieeja baiglabā, tas tiesa.
nesen dooora ielinkoja uz čurnālismu. Kur PR kantori, izmantojot aizmugures durtiņas apātiskā žurnālistikā netieši iebaro publikai stafu, kuru viņiem maksā, lai tie iebarotu. Man šķiet, ka šis brīdis virtuālās vides vēsturē ir tikpat simpātisks, kā 30'gadi kīnō vēsturē, kur publika teijāterī var tika gan ērti un patīkami izklaidēta, gan arī ideoloģiski apstrādata. |
|
|