| |
[Jan. 19th, 2011|01:33 am] |
Ja iepriekšējās divas filmas bija par fiziski iesprostotiem amerikāņu vīriešiem, tad šīs divas ir par psiholoģiski iesprostotiem franču vīriešiem. valstī, kurā pēc globālās finanšu krīzes no darba atlaistie korporatīvie ļaudis darīja pašnāvības, jo līdz ar darbu bija zudusi viņu dzīves jēga, šķiet, šādas filmas un šāda problemātika ir aktuāla. īpaši vīriešu sakarā, no kuriem, šķiet, kkas tiek gaidīts tādā spēju un darbīgās varēšanas ziņā:
1) L'emploi du temps
2) Le couperet |
|
|
| |
[Jan. 19th, 2011|03:22 pm] |
kad nakts vidū uzmosties, sapņi nerādās labi un miegs vairs nenāknenāk, tad ir forši, ja blakus ir kāds, kas vēl nav aizgājis gulēt un var uzlikt tādu mūziku kā, piemēram, maiju impērijas bojā ejas tēmu, vai arī rekviēmu mirstošajai planētai u.tml. Vēlajai nakts stundai piemērotus tematiskus (khm khm) skaņdarbus:
- Erik Truffaz (Avant L'aube no tā paša albuma arī jumtu rauj nost)
- Ernst Reijseger u.c. (šito es jūsu vietā neklausīties, jo īstenībā te būtu jābūt ER, Mola Sylla un voches de Sardinna interpretētajai Hendeļa "dank sei dir Gott" (no tā paša albuma though), bet šo izcilo gabalu es jūtūbē atrast neprotu un kabināt no personīgajiem failiem netā slinkums)
- uaxuctum džakinto šelsi. te par tiem maijiem, kas iet bojā. 1966. gadā komponēts, iedomājieties!!
- kreizī japāņi šitie vienmēr labi
pēc tam jau pelīte miega līķīti zem spilventiņa atvilkusi un pabāzusi, salda dusa |
|
|