| |
[Jan. 10th, 2011|01:05 pm] |
ahhh, plnīgi biju aizmirsusi, cik ļoti desertīgs ir Guy Maddin!
Sidnijs Lumets, Roberts Altmans, Verners Hercōgs un Gijs ir četri vīriņi, kuru kīnō es varu skatīties pilnīgi uz labu laimi un vienmēr būt priecīga par to, ko redzu
programmā bija Cowards Bend the Knee.
tas šarms ir ne tika daudz vintidža imitācijā, cik visvisādās sīkās sekundārās un terciālās detaļās kas sekunžu tūkstošdaļās novirmo uz ekrāna tā, ka tev šķiet, ka esi redzējis, nu, tur baigos kurlmēmos mīmums, žestus un daudznozīmīgos skatienus, bet īstenībā viena liela uztveres psiholoģija ar to, ko tad īsti it kā neesi redzējis. organiskā attieksme pret nāvi, vecumu, neglītu ķermeni etc. kā arī absolūti perfektās skaņas, kustības un kadru maiņas, kas ir saliktas vnk perfektos ritmos ar negaidītiem, bet ļoti trāpīgiem akcentiem, ka bauda ļauties_ne par daudz, ne par maz.
tematiski, bet kas cits:
http://www.youtube.com/watch?v=hs9iqu83E9Y |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2011|02:28 pm] |
es saprotu, ka esmu no paaudzes, kurai kkādas oldskūlam pašsaprotamas lietas ir baigais atklājums, bet nu šic: http://www.youtube.com/watch?v=1knVQEkEElM
ir kkas tāds, ka es nespēju noticēt, ka tas ir taisīts tajā gadā, kurā ir. PSC! reāls 2000 kavers oldskūlam abet nē, džeki spridzinājuši jau tajā laikā. vienu vārdu sakot - esmu uzsēdusies un, ja man būtu mp3, tad lēkātu pa māju apkārt ar plugiem ausīs, nevis sēdētu pie pc un piesistu takti ar kāju, kreiso plecu un sprandu, bakstot šo prieces vēsti jums |
|
|