| grow on you |
[Mar. 17th, 2010|12:32 am] |
cilvēkiem nepārbāztā pirmdienas novakarē pārsteidzoši paklausīgo un mīļuma pārpilno E vedu pasērst pie viņa krustmātes un, braucot RS autobusā, pār mani lēnām un gandrīz vai fiziski sajūtami sāka plūst vecā labā Rīga. ceļa gaismas, jumtu kores, bezgaumīgās smaržas un vulgārie cilvēki, visam pāri tas, cik pazīstami satumst agru pavasaru debesis, skatītas Rīgas centrā.
ritmiņš |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2010|06:54 am] |
biju savā "darba vietā", tb. restartēju strādāšanu LNB lasītavās. [smaga nopūta]. kad sakrāsies vairāk, pastāstīšu.
fona tonis |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2010|04:09 pm] |
Jautājums Bet kas tu, Atomino, īsti esi? Joks vai zinātniski fantastiskās literatūras tēls?
Atbilde Man liekas, ka saprast to nav nemaz tik grūti: es esmu atomlaikmeta Pinokio
Lūk, tādu grāmatu es nopirku! tai uz priekšējā vāka vēl ir 1970.gada ieraksts ar parakstu "mammīte". nu kā gan kko tādu nenopirkt? |
|
|