| zeltains krikums sestdienas rītam |
[Jan. 23rd, 2010|01:18 pm] |
"tehnonimfa lōra Kikauko"
jeb senajā vārdā - Laura Ķiķauka - Jaunās Gaitas Tālivalža Ķiķaukas (anarhists, brīnumbērns, sirreālists) un LU profesora, grieķu valodas tulka Pētera Ķiķaukas radagabala.
komponista Gordōna Monahana (Džons Keidžs sez hīz kūl) sieva
Hardijs Lediņš savulaik viņas CV uz rakstāmmašīnas pie-fiks-drukāja |
|
|
| mīļš veltījums Thel |
[Jan. 23rd, 2010|03:08 pm] |
draugam nepārtraukti šļuka elkoņi nost no galda malas un smalkais restorāna galdauts cītīgi šļūca ar visiem stikla traukiem uz viņa pusi, alkoholiskais dzēriens bīstami šļakstījās un viņš tik turpināja kaismīgi stāstīt par to, ka psiholoģija un slāņi esot totāls bulšits, jo tikai lapsiņa, tikai lapsiņa ir visa atslēga. chaos reigns.
indeed. |
|
|
| dzelžaina lōģika. |
[Jan. 23rd, 2010|10:24 pm] |
E ir tāds niķis, ka viņš mētā (met) mantas un tad tās saplīst vai arī maisās pa kājām visnepiemērotākajās vietās visnepiemērotākajos brīžos. Šādās reizēs viņš saka "nūķia" [nokrita], uz ko es parasti atbildu, ka "nē, nenokrita vis; tu to nometi". ļoti daudz reižu šis rituāls un to pavadošā saruna ir notikusi un tikai tagad E pēc mana komentāra, ka nē, manta nenokrita, ka pats to vien ir nometis, viņš teica: "Nē, pats metu āšā [augšā]" un pēc brīža piebilst: "nūķia".
lōģiski, doh! |
|
|