| |
[May. 3rd, 2010|01:30 pm] |
arī feisbuks kļūst nebaudāms. nepārtraukti piedāvā bakstīt kādu, rakstīt uz svešām sienām un tagad arī linkot savus kaut kādus datus. smieklīgais aspekts ir tas, ka tiek piedāvāts linkot manu ierakstīto darba vietu "down with capitalistic exploiters" :) nesmieklīgais - tas, ka citiem cilvēkiem par piedalīšanos reklāmās maksā nenormālas naudas, kamēr man te bļaģ uzbāžas ar nepieciešamību darīt to bez maksas. drēbes, lietas, iekārtas - viss ar logučiem (nēsāt, tādas lietot publiski = bezmaksas reklāma), tagad arī socializēšanās rīki ir vnk paplašinājumi veikalu un iestāžu PR kampaņās.
ir ok. draugu nav. tviteris principā nē. feisbuku arī vajadzētu terminēt. mobilais telefons jau kuro reizi nozaudēts, nets - zagts no kaimiņiem tad, kad tiem parādās, nevis tad, kad man vajadzētu.
paliek ciba un jutekliskas pieredzes 'taustāmajā realitātē' jeb citiem vārdiem sakot: samierinos ar to, ka esmu analoga=vecmodīga |
|
|
| Comments: |
Sejasgrāmata vispār tāds dīvains fenomens, kurā vēl joprojām nesaprotamu iemeslu dēļ pierakstījos un atveru tikai reizēs, kad kāds mani ir uzodis un vēlas "piefrendot".
"Are you on Facebook?" — ļaudis jautā. "Sure thing!", atbildu, pie sevis padomājot "So?"
es savulaik draugus pret to nomainīju, kad jamējie sāka prasīt naudiņas par saviem pakalpojumiem un tizloties grafiskā noformējuma ziņā. Taču savā personīgajā dzīvē tiešām neredzu nekādu īpašu nepieciešamību pēc šādiem socializācijas rīkiem :( pietiek ar telefona līniju un relatīvi permanentu adresi. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}