"es jūtos kā japānis" minēju tieši kā radikālas atšķirības piemēru, kura turklāt manifestējas vizuāli. vai ir kāds mehānisms, kas (no japāņu puses skatoties) ļautu/liktu viņiem mani pieņemt kā japāni?

bet lībiešu arguments īsti nav valīds, jo jau sen ((varbūt starpkaru periodā?) kaut kādos dokumentos noformulēts, ka Latvijas indigenous etnosi ir latvieši+lībieši, līdz ar to šo cilvēku, likumdīdītāju (un ja reiz kāda etnosa rokās ir nonākusi likumdošana, tā ir spēcīga svira nacionālās identitātes jautājumu tālākai bīdīšanai, gan jau, ka savas sviras ir bijušas vai ir Amazones cilšu sabiedrībās) acīs lībieši vienmēr ir latvieši, vai latvietiskumam (heh) pietuvināti (ko tu gan neiestāstītu nevienam latvietim/lībietim 19. gs., kaut gan tobrīd jau bija daudz pelēkās zonas lībiešu, kuri sevi sauca par latviešiem).

(Reply to this) (Parent)