|
[Oct. 27th, 2009|01:03 pm] |
|
|
|
Comments: |
Nu, drošvien ne šinī jomā. Un drošvien vispār no darba kas nepatīk ir jēga mukt kā no uguns.
Labi, salīdzināsim nesalīdzināmas lietas, bet es laikam atteiktos no piķa, ja man būtu jāuztaisa slavinošs priekšvēlēšanu klipiņš, kur kā pozitīvais tēls un ideoloģiskais tēvs būtu Ādolfonkuls. Domājams Stendžas spēja sastrādāties ar tiem liekuļiem, ko viņš tagad lamā, daudzējādā ziņā raksturo viņu pašu. Un maķenīt vairāk kā viņa publiskie izteikumi.
| From: | marija |
Date: | October 27th, 2009 - 03:01 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es nedomāju, ka viņam savs darbs nepatīk (ok, dārziņš: ko viņš domā- nav pareizais, kur iekāpu). bet tas jebkurā gadījumā ir izaicinājums: paskatīties kā tas strādās un cik tālu es varu paņemt sabiedrību: jautājums par to, kā citiem tas patīk, ir cits, tāpat kā jautājums: cik daudzi seko reklāmi, cik daudzi partiju programmām.
I start missing the point, kur te ētika.
Es gribēju teikt, ka zinot kas ir Ādolfonkuls, ir neētiski taisīt viņu slavinošas reklāmas. Nu, vismaz pēc tam apgalvot, ka viņš totāli sūkā un ir nelietis. Bez šaubām nevar izslēgt versiju, ka Stendža nezināja, kādi nelieši ir politiķi, un tikai tagad viņam ir atvērušās acis, un viņš vairs nekad netaisīs politiskās reklāmas, lai glābtu savu karmu. | |