helmsdeep's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 220 most recent ones recorded in
helmsdeep's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Friday, January 1st, 2021 | | 5:18 pm |
Mana problēma ar repu ir tā, ka tik milzīga daļa repa ir par repu.
Proti, reperi pārāk daudz repo par to, kā viņi repo.
(Paraža, ko nez kāpēc daudz vieglāk piedot laikmetīgajai mākslai.)
Tam droši vien ir kāds vēsturisks attaisnojums, ko es nezinu. | | Monday, December 21st, 2020 | | 7:40 pm |
Protams, visa šī slēpšanās, distancēšanās un maskošanās ir tādas "on hold" režīma aktivitātes, kuras mēs pieciešam, jo kaut kur pastāv apsolījums, ka tas reiz beigsies. Ziņas par jauno Lielbritānijas paveidu man atgādināja senākas pārdomas par to, kā būtu, ja būtu galīgi zinātniski argumenti, ka vīruss ir neuzvarams vai ka vakcīna nav iespējama. (Ja jaunas mutācijas turpinās strauji attīstīties, kas vispār zina, kas notiks.) Mēs pieņemtu krīzes stāvokli kā permanentu, vai tomēr izlemtu, ka "normāla" dzīve ir riska vērta?
Piemēram, maniem pēdējiem palikušajiem vecvecākiem ir 84 un 90 gadi. Viņiem dzīvē nav daudz (ja vispār) lielāku prieku par bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu satikšanu. Īstu satikšanu, nevis telefonsarunu vai zūmu (protams, arī tās ir vairāk kā nekas). Arī es gribu viņus satikt. Šo atziņu grūti izteikt vai uzrakstīt, bet atlikušās tikšanās reizes droši vien ir saskaitāmas. Mēs šobrīd netiekamies, jo dzīvojam naratīvā, ka jāpaciešas, šis pāries, kļūs labāk, izpotēsimies, vēl paspēsim. Ja šāda naratīva nebūtu, pieļauju, ka vienā brīdī mēs vienotos, ka jāriskē, jo nu kāda tad vispār vairs jēga.
Vai šīs pārdomas ir cietsirdīgas? | | Thursday, December 17th, 2020 | | 5:40 pm |
jokot par pašnāvībām vispār nevajag, bet Zellis tviterī pajautāja, vai pie jaunajiem ierobežojumiem varēs nopirkt ziepes un striķi, un tas mani ielīksmoja | | Tuesday, December 15th, 2020 | | 10:15 pm |
i am not an imposter, imma brilliant infiltrator | | Monday, December 14th, 2020 | | 6:57 pm |
bāc, ciba pēdējās dienās ir drūma
i know, es ar savu pienesumu īsti nepalīdzu tam tā neizskatīties
bet, kad kritiski plīstošā stāvoklī ir kaut kāda kritiskā masa, rodas iespaids, ka each on his/her own, jo kā gan lai lūdz palīzību tam, kam pašam to vajag vēl vairāk
šis fucking decembris | | Saturday, December 12th, 2020 | | 9:44 pm |
bet nu tiešām nav labi
sirds grib izlēkt no krūtīm, gribas reizē raudāt, aizmigt un iet ārā histēriski skriet, alko vairs nepalīdz un negribas arī, kaut kādi darbi jādara, bet nespēju, panikas lēkmes klauvē pie pakauša, un pie tā visa esmu viens
viena no tām ļoti bailīgajam reizēm, kad par "this too shall pass" neesi nemaz tik drošs
es droši nezinu, kāpēc te to rakstu, pastāstīšana laikam rada mazu drošības sajūtu | | 4:18 pm |
Vakar vājuma brīdī pārkāpu ierobežojumus. Šodien jūtos ļoti vainīgs. Tas droši vien nav produktīvi. Bet varbūt ir, jo ļoti samazina iespēju, ka tā "gadīsies" vēlreiz. | | Thursday, December 10th, 2020 | | 8:40 am |
it kā varētu izlasīt Santas recenziju par Zuzeum, bet vienlaikus arī negribas jau tik agri no rīta būt apdegumu lieciniekam | | Tuesday, December 8th, 2020 | | 9:03 pm |
Vairs galīgi nav viegli.
Un, kas varbūt ir vēl ļaunāk, nav arī pohuj. | | Monday, November 30th, 2020 | | 4:44 pm |
atkal un atkal rādās, ka mana maskulinitāte nav mans draugs | | Friday, November 27th, 2020 | | 9:38 pm |
Sapņu profesija: vidēji ēnaina naktslokāla pianists.
Varbūt citā dzīvē. | | Sunday, November 22nd, 2020 | | 4:44 pm |
es esmu jūra, debess un svins | | Thursday, November 19th, 2020 | | 5:47 pm |
Svarīgs jautājums: ko jums, mani dārgie 16 sekotāji un sekotājas, nozīmē Imanta Kalniņa mūzika?
Lūgums izteikties pēc iespējas tēlaināk.
<3
(Šis nav nekāds Thursday night whim, informācija vajadzīga Nopietnam Kultūras Projektam.) | | Wednesday, October 28th, 2020 | | 4:27 pm |
Vainas sajūtu par prokrastinēšanu es pārsvarā jūtu krūtīs, mazliet virs liesas. | | Monday, October 19th, 2020 | | 12:24 pm |
savlaicīgs citāts
šī ziema būs tumša un gara, galvā pelēki sarkana migla | | Thursday, October 15th, 2020 | | 1:41 pm |
Pamodos ar temperatūru.
Tuvākā iespēja Rīgā notestēties -- nākamtrešdien.
bye bye plāni | | Tuesday, October 6th, 2020 | | 5:28 pm |
Mani mīļie 11 sekotāji, kas ir jūsu mīļākās vietējās non-profit NVO-as?
Man šosvētdien 30. Domāju, kam uzmest FB fundraiser. | | Friday, October 2nd, 2020 | | 10:54 am |
Skaisle komentāros raksta, ka Satori ziedot negrasās. Bet kur VIŅA, of all people, liksies, ja Satori neizdzīvos?! Atpakaļ uz KDi komentāriem? Pfff. | | Monday, September 28th, 2020 | | 11:33 pm |
gadiem nevarēju pareizi saklausīt to vienu rindu ģeniālajā ImKas/Laimas Līvenas dziesmā
bet, lūk: "Caur vai ap tavu dzīvi zogas mans ceļš"
un tā visu laiku | | Tuesday, September 22nd, 2020 | | 2:20 pm |
Latviešu valodas problēmas ar daudzskaitļa vietniekvārdu dzimtēm ir labi zināmas. Dzimumu ziņā jauktai studentu (sic!) grupai es parasti teiktu, piemēram, "jūs jau droši vien esat to lasījuši...", "kad būsiet aizpildījuši..." utt., arī tad, ja kungi šajā grupā būtu mazākums. Un tas šķistu normāli.
Bet, lūk, līdz ar septembri esmu sācis RSU pasniegt topošajām sociālajām darbiniecēm. Jā, darbiniecēm, jo 40 studenšu grupā ir tieši nulle kungu. Un līdz ar to nulle pamata turēties pie dominējošās vīriešu dzimtes. Tā nu es izdaru apzinātus pūliņus vienmēr teikt "nezinu, vai esat par to dzirdējušas...", "kad būsiet man atsūtījušas savas atbildes..." utt.
Bet tik un tā reāli jocīga sajūta, jau ceturto nedēļu nevaru pierast. Jūtos nevis kā jauns woke hum. zin. pasniedzējs, bet kā šķebinošs pusmūža krīps. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|