helmsdeep's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 200 most recent ones recorded in
helmsdeep's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Friday, March 19th, 2021 | | 4:29 pm |
pateicīgs
Esmu pateicīgs visām dievēm, kuru dēļ pirms daudziem gadiem netiku Kultūras akadēmijā, jo ja būtu ticis, nebūtu aizgājis studēt filozofiju, bet ja nebūtu aizgājis studēt filozofiju, tagad visdrīzāk būtu sliktāks cilvēks.
Un es nesaku, ka esmu baigi labs. Bet bez filozofijas būtu vēl sliktāks. Tā ka paldies viņām. | | Saturday, March 13th, 2021 | | 2:20 pm |
skaisle buhaisle | | Wednesday, March 10th, 2021 | | 8:14 pm |
Okej, divas vajadzības ir diezgan skaidras: šrinks un brīvdienas.
Otrās nespīd līdz jūnijam, bet par pirmo labprāt uzklausītu ietiekumus.
(Preferences: ir grāds medicīnā, not too ezo (but can be a little), labāk vīrieti (bet ne obligāti), zina KBT.) | | Saturday, March 6th, 2021 | | 1:06 am |
Grūti būt neticīgam, bet ar vēsturiski/nurtūriski diezgan spēcīgi (sirds)apziņas virsmā iededzinātu grēka kategoriju. Kad sagadās tā pa nopietno, nav ne kam izsūdzēt, ne kur piedošanu rast. | | Wednesday, March 3rd, 2021 | | 1:08 pm |
tikmēr Rīgas Laiks stūrītī pīpē, bet visdrīzāk ļoti relaksēti | | Monday, March 1st, 2021 | | 6:32 pm |
Arturs Skutelis sevi uztver pārāk nopietni, bet viņam neviens to nevar pateikt. | | Friday, February 26th, 2021 | | 9:01 pm |
Mārtin, pļaģ, manai dvēslei vajag Winds of Winter, this is getting ridiculous | | 1:16 pm |
Was that
Was that a pivotal historical moment we just went stumbling past? | | Wednesday, February 24th, 2021 | | 8:29 pm |
Ok, bet tas actually IR pretty mindblowing (es atvainojos, ja šis jums ir common knowledge, man līdz šodienai nebija): 24. februārī Kūpers ieradās Tvinpīkā un DIĀNAI par to pastāstīja diktofonā.
Uzminiet, kam šajā dienā Latvijā ir vārdadiena.
BAAAAMMM, LINČ, DID NOT SEE THIS COMING | | 1:19 pm |
| | Tuesday, February 23rd, 2021 | | 8:14 pm |
Es nekad neesmu apzināti pārtraucis draudzību. (Netaisos arī.) Dažkārt apvainojos, bet tas pēc definīcijas ir īslaicīgi. Man draudzības izirst lēnām, "dabiski" (sorry) -- kontakta trūkums, growing apart, nesavienojamas kompānijas, usual stuff.
Bet regulāri redzu, ka cilvēki apkārt tā dara. Ar apzinātu lēmumu kancelē kādu no savas dzīves. Draugu, paziņu, pat ģimenes locekli.
Vai jums ir skaidras sarkanās līnijas, pie kurām kādu kancelēt? Ja jā, kādas tās ir? Nepiedodami akti? Nodevība? Nepieņemami uzskati? Gobzems? Kovidiotisms? Vienkārši apnīk cilvēks? Pēkšņi saprotat, ka no šitās ietekmes sevi jāsargā? Vai tomēr draugi paliek draugi, no matter what? | | Thursday, February 11th, 2021 | | 3:15 pm |
[rubrika: lietas, ko mīžu rakstīt tviterī]
AirBaltic reiss. Kādam pasažierim pēkšņa sirdstrieka.
Stjuarte: "Is there a doctor on board???"
Pieceļas Liāna Langa: "Atvainojiet, drīkst zināt, kāpēc angliski?" | | Tuesday, February 2nd, 2021 | | 3:26 pm |
fucking post-breakdown apology tour | | Sunday, January 31st, 2021 | | 8:36 pm |
ocd (latviski okt) tomēr ir ienaidniekiem nenovēlams murdziņš
sekas uz produktivitāti, profesionālo un sociālo dzīvi ir apmēram tādas pašas kā depresijai, bet to ir daudz grūtāk pastāstīt
jo "es neizdarīju darbu, jo nespēju piecelties no gultas visu nedēļas nogali" izklausās saprotamāk un piedodamāk nekā "vispār jau es biju ļoti enerģisks un dzīvīgs, bet nedarīju darbu, jo visu nedēļas nogali nespēju domāt par neko citu kā (no jebkādām objektīvām pozīcijām raugoties) pilnīgi muļķīgo un nesvarīgo atgadījumu X un ko man ar to iesākt, jo lai arī prātā vēl dzirdu klusu balsi, kas atgādina, ka you have been here before un tu kā vienmēr pēc tam atpakaļskatā sapratīsi, cik tas bija debīli un nesvarīgi, tajā brīdī, tajās stundās un dienās u just cannot snap out of it" | | Thursday, January 28th, 2021 | | 5:27 pm |
lokdauna spriedzē drīz varēs cirvjus kārt, bet tad vai nu plīsīs, vai transformēsies bezgalīgā pieradumā | | Monday, January 25th, 2021 | | 4:02 pm |
Vēl es sapņoju, ka neveiksmīgi mēģinu izdomāt joku, kas ietvertu vārdus "ovulation" un "Orwellian". | | Wednesday, January 20th, 2021 | | 11:49 am |
Ļoti skaidrā sapnī redzēju, ka piedalos spēlē "Vai gribi būt miljonārs?", kuru vada nevis Švāns vai Ķibilds, bet gan Artis Svece. Biju ticis līdz pēdējam jautājumam (ja atceraties LV versiju, tas nozīmē, ka man jau bija 5 tūkstoši latu/eiro, bet, atbildot pareizi uz pēdējo, dotos mājās ar 10). Man vēl bija palikusi papildiespēja "zvans draugam". Pēdējais jautājums bija kaut kas par budismu, un man nebija NE JAUSMAS. Vispirms zvanīju Rītupam, bet viņam bija izslēgts telefons. Nākamais variants, kam zvanīt, bija Joņevs, jo visiem zināms, ka Joņeva blakusdarbs ir tūristu grupu vadāšana pa Dienvidāziju. (IRL droši vien būtu zvanījis savai bijušajai reliģiju vēstures pasniedzējai vai moš tejai, bet zemapziņa tomēr izvēlējās večus.) Joņevs pacēla, bet arī viņam nebija ne jausmas. Vēl nosmējās -- redz kā, vadāju tūristus pa Dienvidāziju, bet šito nezinu. Tā kā man visi 4 atbilžu varianti bija vienlīdz ticami vai neticami, pieņēmu grūto lēmumu neriskēt un iet mājās ar 5 tūkstošiem. Svece mani apsveica un aizgāja pīpēt. Ātri noriju rūgtumu par to, ka man nebūs 10, 5 arī tomēr ir nauda, un sāku priecāties par to, ka saprāts manī uzvarēja azartu. Sapnis bija nonācis līdz loģiskam noslēgumam, kā tas bieži negadās, un es pamodos, jūtoties tik izgulējies kā neatceros kad.
Bet tagad man neliek mieru doma, ka Artis Svece kā šāda šova vadītājs būtu kaut kas, ko mēs jau sen esam pelnījuši. | | Tuesday, January 19th, 2021 | | 8:03 pm |
"tad kāpēc gan tiesiski neatzīt arī triju un vairāku cilvēku attiecības?" konservatīvie allaž pasniedz kā tādu "GOTCHA!!" argumentu, bet nemaz ne tik tālā nākotnē kāds atļausies publiski un dzirdami atjautāt: nudien, kāpēc ne?
un viss sāksies no jauna | | Thursday, January 14th, 2021 | | 3:21 pm |
Biju bankā un izdomāju, ka jāuztaisa dzīvības apdrošināšana. | | Monday, January 4th, 2021 | | 6:38 pm |
Es jau kādu laiku cenšos katru dienu iziet garā, bezmērķīgā pastaigā (nē, tā nav JG apņemšanās, es to sāku darīt vēl vecajā, jo manā miteklī ietiek maz dienasgaismas, kura ziemā jau tā ir zelta vērtē, turklāt es parasti ceļos vēlu, kad saule jau iet uz otru pusi (cik nu mēs par to vispār zinām, jo redzēta viņa nav jau labu laiku), tāpēc liekas, ka jāķer tās pēdējās blāvās stundas, lai nenojūgtos pavisam)
Es, tātad, katru dienu eju pagarā, bezmērķīgā pastaigā. Parasti dažādus maršrutus pa Centru, paretam tieku arī tālāk. Katru dienu pilsēta šķiet citāda. Vienu dienu skaista, citu saldsērīga, citu ļoti aktīvi bēdīga, vēl citu -- šķelmīga un koķeta. Vakar pagāju pa Vanšu tiltu uz Ķīpsalas pusi, un uz mirkli Ziemeļos bija pavērušās debesis, kas pilsētu padarīja cerīgu.
Bet šodien pilsēta bija līdz zobu sāpēm garlaicīga. Nu tā ka gribas kliegt. Lai kā es censtos, nespēju atrast maršruta pagriezienu vai posmu, kurā viss nebūtu sen zināms un apnicis. Nesaprotu, kā mēs te spējam dzīvot un nenomirt no apnikuma. (Kādas, btw, ir "garlaicības" un "apnicības/apnikuma" attiecības?)
Gribēju ieiet Štābā, lai izdzertu vienu alu, bet tur jau bija cilvēki, un negribēju drūzmēties, tāpēc devos tālāk, un tālāk nejauši satiku viņu, novēlējām viens otram laimīgu jauno un katrs gājām tālāk, bet viss, uzplēstas rētas, lai cik gadus vecas, uzreiz nesadziedēsi, es zinu, drausmīgi sieraina metafora, bet cibā drīkst |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|