eu jā, es pat nebiju tik dikti piefiksējusi, ka parasti vecie onkuļi ir tie, kas visu ko interesantu stāsta, nevis tantes. un man patīk vecu cilvēku humors, kad viņi pasmejas par savām problēmām. vai tad, kad vecas sen neredzējušās draudzenes satiekas, kāds viņām bazars panesas. Tik silti ap sirdi paliek klausoties :)
un man ar liekas, ka es biju līdzīga mammas mammai, no vecvecākiem vairāk gēni man šķiet, ka pārmantojās, nekā no vecākiem.

p.s. man atkal pirmā doma ienāca prātā, ka varbūt Tu VeA studē, bet nē, es to domu kaut kā uzreiz arī atmetu :)

jā, es patiesībā nekad man liekas nebiju tā ļoti iedziļinājusies vecu cilvēku psiholoģijā. nu tik vien kā paklausīties onkuļu stāstos un tā. bet tomēr tā visa pieredze un pārdzīvojumi, kas tiem cilvēkiem nāk līdzi. ir tā vērts, lai mazliet vņos iedziļinātos un paklausītos.
tas varbūt arī izskaidro tavu interesi par veciem ļaudīm:)

pareiz darīji, ka atmeti. man ir cita gana jauka studijvieta:)

varbūt vienkārši pēdējā laikā esmu tikai sākusi ieklausīties veco cilvēku stāstījumā, man patīk. zini, man patīk tie nedaudz perversie veči, kas kaut kādos svētkos tiek apsēžas blakus un tā kā koķeti uzliek savu roku tev uz kājas, it kā kaut ko stāstot, pat ļaunoties uz viņiem nav iespējams :) un vēl kudzītes, kas sapošas uz svētkiem. viņi visi ir tik dažādi.

es tagad domāju, vai tik Tu jau kaut kur neesi minējusi, kur studē, bet neatceros :)

nē, bet vot par tiem perversajiem onkuļiem gan es nezinu. man darbā daudz nākas ar tādiem cīnīties.

droši jau, ka esu, jo briesmīgi jau lepojos he he...kultūras akadēmija ir manas mājas:))

man iepriekšējā darbā bija viens tāds, ar kuru es gluži necīnījos (viņš pat nebija manā darbā, tik vienā stāvā strādājām), jo viņš bija vienkārši īsts izrakstenis, tāds retums, ka vai tik turies, reāls prototips varētu būt kādam varonim.

man jau likās, ka vai tik nebija LKA vai LMA :) es centīšos LKA tikt nākamgad maģistrantūrā, ja vien nepārdomāšu :)