eu jā, es pat nebiju tik dikti piefiksējusi, ka parasti vecie onkuļi ir tie, kas visu ko interesantu stāsta, nevis tantes. un man patīk vecu cilvēku humors, kad viņi pasmejas par savām problēmām. vai tad, kad vecas sen neredzējušās draudzenes satiekas, kāds viņām bazars panesas. Tik silti ap sirdi paliek klausoties :)
un man ar liekas, ka es biju līdzīga mammas mammai, no vecvecākiem vairāk gēni man šķiet, ka pārmantojās, nekā no vecākiem.

p.s. man atkal pirmā doma ienāca prātā, ka varbūt Tu VeA studē, bet nē, es to domu kaut kā uzreiz arī atmetu :)