Tiešām jāpieaudzē pie dirsas riteņi. Nav ko ar to sabiedrisko. saņķiki tik ripo, sasummē un latiķi.
Ritenis ir laba lieta, bet ne Rīgā. Vajag to moci vismaz pie dirsas tad. Tam ar būs jāatrod laiks. Pieļauju, ka pēc gada.
Spontāni parāva mani šodien ciemos un tik pat spontāna dāvana - čupītis. Izskatās jau ar pēc mazas puķītes.
Dzeru otro šampja glāzi uz saprotu, bļe .. tetovējums + visu dienu nabags nesmērēts. Bet ok, nav tik ļoti svaigs.

Atpakaļ ceļā vismaz nekāds korķis, ne tāds kā dienas laikā un kopā ar L. Un čali, kas ar acīm gribēja man pierē caurumu laikam izdedzināt.
- Viņš visu laiku skatās..
- Es zinu. Tas nekas, ka es neskatos, es tāpat redz uun jūtu. Es paralēli varētu lasīt arī to donaldu daku, kas priekšējā sēdeklī sīkajam rokās, skatīties uz Tevi un runāt.