Mani nedaudz mulsina tā mileniāļu lieta. Vai tiešām ir tā, ka pasaule ir kļuvusi tik briesmīga kopš brīža, "kad mēs augām" vai arī tie mileniāļi ir audzēti inkubatorā līdz 18 gadu vecumam un tad nu, kad izlaiž pasaulē, tad brēc, ka visi viņiem dara pāri un visi citi vainīgi, ka viņiem rokas no pakaļas aug. Man atkal gribas domāt, ka laiks (pieļauju, ka esam +/- tas pats dz.g. - ap 1990, tātad ap 2008 bijām "legāli") , kad mēs sākām "par sevi cīnītīes", bija vēl grūtāks, kaut vai tāpēc, ka ne visiem paveicās ar vecākiem, kas PSRS sabrukumam tika cauri kā miljonāri nevis pazaudēja lielāko daļu no visa, kas kaut kā bija iekrājies. Tas attiecīgi nozīmēja, ka arī mēs sākām bez naudas, jo nebija turīgie vecāki, kas visu nosponserētu. Varbūt jau sāk piezagties vecmāmiņas burkšķēšanas sindroms, bet man tiešām gribas domāt, ka mūsdienās jaunajiem iespējas ir 100x lielākas, tikai vajag domāt ar galvu nevis sēdēt ar vaļēju mutīti un raudāt, kad kāds ar karotīti nepabaro.