Brokastīs Deivids Nikolss "Mēs" un Silvijas Brices tulkojums.
Ņamma.

- Kāpēc tu esi tik garlaicīgs?
- Tāpēc, ka vingrinos katru vakaru.

Grāmatas goda vārds nāk pareizajā laikā un vietā. Arī no plaukta skatās virsū un rokas pašas sniedzas pakaļ.
Īstā humora deva ir paķērusies līdzi.

Mazirbē arī silts ūdens. Nekādu īpašo auru gan vairs nenoķēru. Un cilvēki IR. Atsita Jūrmalu.meh.
Tepat labi pie Gaiļa rezidences.
Kolkas rags ar ieņēmis ledus laikmeta formu.

Nedomāju, ka drūmās sajūtas piemeklējušas tāpēc, ka jau rīt jādodas atpakaļ.
Ar kaut kādu smagumu un brainstormingu jau atbraucu.

Mēģinu izkaisīt pa mežu vandoties kaut pie baltās kāpas, spārdoties ūdenī un visādi citādi. Zem kāda akmens atstāt galu galā. To te netrūkst.

Nav vairs pie kā tverties. Viss ir bijis maldīgs. Ilūziju karalis.
Tavā dzīvē ir daudz vilšanos jā, man talants sev tās radīt.
Iluzionists.

Vai šajā stāstā es izklausos netipiski slīpēts? Vēss un aukstasinīgs? Patiesībā mana sirds bija pārvērtusies dūrē, kas centās iztriekties caur ribām, un iemesls bija ne tikai satraukums - kaut gan tas bija satraucoši, - bet arī apjauta, ka ar mani beidzot notiks kaut kas labs. Es jutu pārmaiņu tuvumu un vairāk par visu biju vēlējies, lai manā dzīvē kaut kas mainās. Interesanti, vai es joprojām esmu spējīgs tā justies? Vai varbūt kaut kas tāds ar mums notiek tikai vienu reizi?

/ "Mēs" - Deivids Nikolss/

Kā man patīk klausīties cilvēkos. Un to aizrautīgajos stāstos.
Vakars izdevies. Un nē. Pie vainas nav vīns un tā pagrabs.
Vīns gards tikai tāpēc, ka cilvēks ar degsmi un visu sirdi šiverē savā brūzītī.

Atdzīvojos un dzīves kaifu noķēru. eye opening un lightbulb momenti.