Būs labi, tikai tad. Bet pagaidām ir šādi: "..cilvēkam, kurš nedēļu iet vergot, ļoti grūti pastāstīt, ka brīvdienas nav domātas tam, lai viņš baudītu dzīvi, bet gan lai padomātu par tās jēgu. Un, iespējams, savu pazemotības un iztukšotības izjūtu padarītu par intelektuālāko meklējumu objektu."

Kad "viss ir slikti" pārvēršas par "ir sliktāk nekā tev likās". Kad zini, kas esi citiem (dažiem kluss, dažiem kaitinošs, dažiem savāds, kādam talantīgs, nezināms daudziem) bet nezini, kas esi pats sev.

Pēc šodienas ekskursijām vēl spēju pankūkas sacept veselam bataljonam.
Piejūras gaiss, čivinātāji un vakara sienāžu simfoniskais orķestris velk tikai uz iedvesmu.
Saimniece vēl uzsauc vīna degustācijas vakaru, tad nu protams, ka brīvdienas pagarinās.
Man vajag tikai jūru, sauli un vīnu šai dzīvē
Priecē, ka arī tā cilvēki dzīvo.

Ievilkšu elpu ar skābeklīti , šeit zināms kā skābs vīns.