![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vai šajā stāstā es izklausos netipiski slīpēts? Vēss un aukstasinīgs? Patiesībā mana sirds bija pārvērtusies dūrē, kas centās iztriekties caur ribām, un iemesls bija ne tikai satraukums - kaut gan tas bija satraucoši, - bet arī apjauta, ka ar mani beidzot notiks kaut kas labs. Es jutu pārmaiņu tuvumu un vairāk par visu biju vēlējies, lai manā dzīvē kaut kas mainās. Interesanti, vai es joprojām esmu spējīgs tā justies? Vai varbūt kaut kas tāds ar mums notiek tikai vienu reizi?
/ "Mēs" - Deivids Nikolss/
Invictus - Komentāri
Mēs esam maģija vai (un) zinātne (?)