Šodien jau varēja iet un iet ziemas pasakā. Maģiski likās atrast rozi sniegā. Iesaldēta dzīvība. Mirklis apstājies.
Un tikai tad, kad redzi cilvēku aizejam vai klusējam saproti, atceries, saņem kā ar bomi pa pieri, cik svarīgs Tev viņš ir.

Ārā kļuva siltāk, sniegs atbrīvoja egļu zarus no nastas, birdams lejā.
Kaut kas līdzīgs notika cilvēku sirdīs.

''Pasaulē valda miljons neģēļu, desmit miljoni stulbeņu un simt miljoni gļēvuļu. Mēs, pārējie, – visi seši miljardi -, darām, ko mums liek.

Kāds modžahedu cīnītājs man reiz teica, ka liktenis mums katram dzīvē piešķir trīs skolotājus, trīs draugus, trīs ienaidniekus un trīs lielas mīlestības, bet nepasaka priekšā, kurš ir kurš.''