Šodien jau varēja iet un iet ziemas pasakā. Maģiski likās atrast rozi sniegā. Iesaldēta dzīvība. Mirklis apstājies.
Un tikai tad, kad redzi cilvēku aizejam vai klusējam saproti, atceries, saņem kā ar bomi pa pieri, cik svarīgs Tev viņš ir.

Ārā kļuva siltāk, sniegs atbrīvoja egļu zarus no nastas, birdams lejā.
Kaut kas līdzīgs notika cilvēku sirdīs.