man ir bail no manas padsmit gadīgās veļasmašīnas.
trilleris.

Ziemīgā pastaiga, pie kārtīgiem mīnusiem veikta. Tā nožēloju, ka ''alphu'' nepaņēmu līdzi, bet tā kā somiņas tam nav, bija bail, ka nenosalst. Kaut it kā Igaunijā -20 grādu salā uz balkona piecas minūtes tika testēts..

anyway .. pasaka ārā. Pieputenotais, kas ir piesalis un tāds arī sastindzis. Secināju, ka man ir pasūdīgs zooms savām acīm, toties lielisks macro vision.

Nostājos uz tiltiņa, skatos talumā piles peld. Ieraudzīja mani un visas metās planēt manā virzienā. Skaisti visa čupa nosēdās pret straumi un sāka pekšķēt skatoties uz mani. sorry, tukšas kabatas ..

bomžkaķīša būdiņa pie upītes gan ieputināta. Pēdiņas arī neredz tuvumā.. jācer, ka ķepainis zviln kāda dzīvokļa dīvānā.

The Big Short .. motherfuckers ... and it goes on and on .. 

Diez es ar meditāciju varētu sev ieskaidrot, ka esmu paēdis?