Pamodina, jāēd brokastis, bet vēl gulēt gribas. Vakar nevarēju aizmigt.
Sapni ar īsti neatceros, varbūt vēl attausīs atmiņā dienas gaitā.

Ārā smuks skats aiz loga. Mākoņu līmenī esmu. Gandrīz. Redzu kā tālu, tālu spīd saule un kaut kur starp mani un to - līst.

No šodienas laikam sāku saprast, kāpēc cilvēki vēlas bēgt pat no slimnīcas. Ir tāda doma. Nu nežēlīgi gribu prom. Es gribu savā gultā, pie sava susura. ak dieeevs, suuusuuurs!

Es gribu tur ārā, kur mani gaida un mīl.
Vēl.
Un jācer, ka mīlēs arī tādu, kāds iznākšu. Ārēji vairs ne tik skaists.


[ bļe no tās narkozes acis galīgā tintē sagājušas. Burti jāpalielina par 150%]

Un tā vienmēr. Tad, kad Tu sāc atdot savu sirdi un dvēseli. Tiešām vienīgais teiciens, kam dzīvē varēšu ticēt un piešķirt jēgu ir ''nekas nemainās'' ?

Ja man neļauj mīlēt, manis nav vispār.

Vienāds sms signāls ar kaimiņu kušeti. Arī kaitina.
Viss kaitina, jo esmu dusmīgs, ka nevaru būt ar Tevi.

You can end this anytime you want to
Just jump out of the window
And feel your body break on the ground
Or you can come a little closer
Come ride my magic carpet
And follow stars to Bethlehem

You're such a better man than he

We'll find faith in the most magical of places
And find home in the smallest of rooms
We'll find life in the most barrenness of faces
And touch Christ in impending doom

We can go anywhere you want to
I don't really mind
But follow the life on the moon
A life of pain to do
A curse from me to you

We're singing
Heroes from your harsh dreams
Allow me closer
Signs from your palms read
We're so much colder
Ships sail out past the Persian coast
To the edge of the world
And I've doubt

Viņa ir viens labs apmeklētājs. Nav no tiem, kas ātri grib notīties, vismaz tas nav manāms. Ja nav par ko runāt, varam kopā paklusēt, lēni, lēni virzīties pāri gaitenim .. čukstēt pie loga rūts, stāvēt pie liftiem it kā neviena cita apkārt nebūtu. Tikai mēs.
Mātei tas tā - atvest vajadzīgo, nodot instruktāžas kā šeit izdzīvot un viss kustība, steigā, ka es pat nepamanu, nejūtu. Apsēsties, lēni pārvietoties, tas ir pārak apgrūtinoši. Straujas dabas cilvēks un paldies, ka arī tādi man ir. Vajadzīgi. Viss un visādie.

sajutīsi kaut ko līdzīgu maģijai darbojamies tev par labu tieši šodien. Nevienmēr ar visu ir jātiek galā ir vienam...

Kaut kā tā arī jūtos. Ļoti, ļoti vaļā.
Būtu sabijies no tās vientulības, vienatnes pēc kuras brīžam tā esmu alcis? Nemitīgi uzsvēris, cik loti man to vajag un cik ļoti tas ir mans.
Bet laikam tā ir .. ar visu to, ka cilvēkam ir dotas emocijas rodas prasība pēc tā ''divatā/kopā/ar kādu''.

Varbūt tā ir, ka piedzimsti viens, nomirsti viens, bet pa vidu ir tā vajadzība būt ar kādu.

Medikopters kaimiņos dzīvo. Atlidoja ar lielu troksni, savāca mediķus un aizlidoja. Tāds ēberģis šitik tuvu vēl nebija redzēts.

Vai mašīna, vai lifts, bet vienmēr durvis. vienā pusē Viņa, otrpus palieku es.
Nu nē!

aiz bēdām apēdu savu lielo šokolādes mafinu.
No vienas baudas metos otrā.

Miegs nevienā acī. Mīlas blusiņas skraida pa ķermeni un rada patīkamu tirpoņu. Un ausī skan - Phaeleh - In The Twilight .