Viņa ir viens labs apmeklētājs. Nav no tiem, kas ātri grib notīties, vismaz tas nav manāms. Ja nav par ko runāt, varam kopā paklusēt, lēni, lēni virzīties pāri gaitenim .. čukstēt pie loga rūts, stāvēt pie liftiem it kā neviena cita apkārt nebūtu. Tikai mēs.
Mātei tas tā - atvest vajadzīgo, nodot instruktāžas kā šeit izdzīvot un viss kustība, steigā, ka es pat nepamanu, nejūtu. Apsēsties, lēni pārvietoties, tas ir pārak apgrūtinoši. Straujas dabas cilvēks un paldies, ka arī tādi man ir. Vajadzīgi. Viss un visādie.