Palaidu meiteni pirms sevis uz WC. Sirds lūza, cik ļoti viņa locījās un dejoja pie grāmatu plauktiem, cenšoties novērst savu uzmanību no sava urīnpūšļa ''kaucieniem''.
Tas man atgādināja arī to, kā teātrī vēlējos iemainīt savu sēdvietu kādai vecākai kundzei, kas bija augumā tik maza, ka šķita, ka no esošās vietas viņai ir grūti ko saskatīt. Bet otrajā cēlienā man priekšā sēdošais pagarais jaunietis vairs negulēja, līdz ar to arī mana vieta vairs nebija laba esam.


Reģistrējos brīvprātīgie.lv