06 Decembris 2014 @ 20:54
 
Mani drausmīgi fascinē tie cilvēku stāsti, kas pohujā pamet visu un eju meklēt sevi pa pasauli.
Un tad es nesaprotu, a par kādu naudu?
Labi, sūds.
Paņemšu un palasīšu visas ilustrētās zinātnes, noslēpumus, ļeģendas , vēstures un paceļo tā.

Pie psiholoģijas negribas ķerties.
Tikko iztirzāts mazliet sarunās.
Smaga viela.
Ar sevi knapi sadzīvoju, bet te pa dzīvi vēl jādomā, kas ko kā citiem, lai nepateiktu, neizdarītu tā un šitā. Es pat līdz galam nesaprotu kā man vajag! Un tomēr baigais mailstons noiets ar Saturnu par cilvēkmijiedarbību. Jādomā, ka izzināts redzēts ir daudz.
Par ko tas nākošais Kazas gads? dies'viņ'zin ;P
 
 
( Post a new comment )
nenopietns cilvēks: atrisināšu krustvārdu mīklu[info]pzrk on 7. Decembris 2014 - 03:21
Mēs dzīvojam tikai vienreiz. Nav jēgas izniekot dzīvi vāveres ritenī.

Atzīšos, ka man joprojām ir plāns apceļot pasauli, bet pagaidām šo dzīves modeli esmu realizējis, vienkārši pārvācoties uz dzīvi uz Tartu, kur toreiz pirms 3 gadiem es nepazinu nevienu personu. Es teiktu, tas ir tā vērts jebkurā gadījumā. Pa šiem gadiem esmu arī infiltrējies starp velotūristiem (plašākā vārda izpratnē), esmu dzirdējis par vienu vācieti, kas savulaik izstrādāja kaut kādu populāru datorprogrammiņu un par ienākumiem, kas gūti no tās, ar velo apceļo pasauli. Pirms pāris mēnešiem pirms manis ceļā uz St.Pēterburgu un tālāk uz DA Āziju viesojās jauns nīderlandiešu pāris, kuri bija pametuši savus darbus, pirms prombraukšanas nopirkuši dzīvokli un iemitinājuši tur īrniekus (lai būtu kur atgriezties, lai gan tobrīd, kad viņi bija pie manis, viņi vēl nezināja, kad dosies mājup).
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 7. Decembris 2014 - 11:54
Paldies, par iedvesmojošiem piemēriem :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)