Un atkal, atkal kaut kādu mistisku apstākļu, laika dēļ, es nevaru būt ar Tevi. Mēs nevaram būt viens vesels. Saplūst līdz galam.
Es veģetēju sasodītā slimnīcā, Bet Tu esi tur ārā, kaut kur, savā otrajā dzīvē, kurā, piedod, bet Tu neiederies un tā Tev nepiestāv.
Un lai arī, es iznākšu no šī cietokšņa, tā vilksies līdzi. Nu tā kā stabs, stabs, stabs, žogs, žogs, žogs, mājā, māja, māja .. nu kas ar mani.