гражданка (не) пофигистка - Nr.171
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
11:36
[Link] |
Nr.171 Vai tu re, cik jauki. Pat ziņās iztaurējuši, ka manu apmeklēto vilcienu nekurina (cien. radītāja pat piezvanīja un apvaicājās, vai bērnelis vispār vēl dzīvs). Runājot par dažādo vecuma uztveršanu - pagājušajā nedēļas nogalē sanāca plaša saruna ar kaimiņu. Kad nu beidzot jaunēklis uzzināja manu vecumu viņš vnk noelsās pa visu istabu: "Ak Dies' cik tu esi veca!". Vāri izpīkstēju, līdz cik gadiem tad neskaitās pensionāre un man tika paziņots: "līdz 23 gadiem ir o.k., pēc tam tomēr jau var sākt redzēt pirmās vecuma pazīmes etc...". Piecēlos no mīkstās mēbeles un lēnām vilkos uz izejas pusi (darīju to ļoti uzmanīgi, lai vecie kauli pārāk skaļi negrab un smiltis neizbirst pa visiem smalkajiem apartamentiem...). Sapratis, ka ir baisi mani aizvainojis kaimiņš mēģināja vēl neveiklāk atvainoties: "Nu bet ar tevi nav tik traki. Kad pirmo reizi tevi redzēju likās, ka tev ir 19 gadi, kad parunāju, likās ka esi vnk aptrakusi pusaudze...".
Garastāvoklis:: cold Mūzika: klusums Tags: vecuma problemātika
|
|
|
Vienreiz līdzīgā situācijā man jaunēklis izdvesa- aahh, tad jau tev ar mani galīgi nav interesanti. Tā bija neparasti adekvāta reakcija.
Nē, šis jaunēklis ir pārliecināts, ka dzīve sievietei beidzas pēc 23 gadu sasniegšanas.
Interesanti kāpēc tieši pēc 23 nevis 24 vai 22 gadiem?
Acīmredzot tā ir viņa pieredze un vērojumi... |
|