Vakar Ušakovietī sēdēju un apcerēju cik drīz saķeršu angīnu, jo laiks tam atbilstošs, līdz manas pārdomas pārtrauca trīs sīkbērnu un vienas vecmāmuļas iekāpšana (gādīga vecmāmuļa, kas 9-10 gadīgus zirgus  pievaktē). Divi sīkie tika apsēdināti blakus, vienam bija iespēja pastāvēt viņiem blakus un paklausīties aktīvajā sarunā par kautkādiem futbolistiem. Visai drīz viens sīkbērns sāka saukt futbolkomandas sportistus un izcelsmes valstis, piebilstot, ka  šis laikam  nāk no ASV. Stāvošais jaunēklis latviešu valodā pārjautāja, tad ir no ASV vai viņam tikai tā liekas. Sīcis jau ievilka elpu un teica, ka īsti.... te iespraucās vecmāmuļa, nikni uzšņācot: nu kādā valodā tu runā, krieviski jārunā...