Es piekrītu, ka olšūnu jautājumam tiek tik daudz uzmanības, tāpēc ka tā ir "seksīgāka" problēma par dažām citām, tomēr tas nav tikai par olšūnām, bet sievietes tiesībām daudz plašākā nozīmē. Plus, manuprāt šis ir lielisks precedents, kas parāda, ka cilvēki ir spējīgi iestāties arī par minoritātes tiesībām, un tas vairo sabiedrības kopējo labklājību.
Man arī drusciņ ir sajūta - a, kāpēc neviens neiet piketēt par iekļaujošas izglītības problēmām, kas Latvijā ir aktuālas un nemainīgas jau gadiem, bet tajā pašā laikā es labi apzinos, ka neviens jau man neliedz rakstīt atklātās vēstules, rīkot demonstrācijas utt. Man vienkārši grūti saprast, kāpēc kādas cilvēku grupas iestāšanās par kaut ko ir mazāk vērtīga vai nepieciešami noniecina citas grupas vajadzību pēc uzmanības un tiesību aizstāvības.