Vasara un dūmi - zviedru un latviešu kultūras paralēles

Man drīzāk ir jautājums, vai tie cilvēki, kuri nespēj iztēloties ziemīšus, ja nesanāk kopā piecas mājasaimniecības, jo tas ir tā skumīgi un nav svētku sajūtas, iedomājas par to, ka ir cilvēki, kas dzīvo vieni un kam ir ļoti ierobežots kontaktu loks, un kuriem šis murgs velkas jau teju gadu.

Es piekrītu, ka LV sabiedrība nesadarbojas tieši tāpēc, ka ir aizlaistu problēmu gūzma, un pie tā ir vainojama politika. Mani nav nepieciešams izglītot par LV valdošo nevienlīdzību un tās sekām. Vienkārši es neredzu, kā es varu palīdzēt sev vai tiem, kuri šobrīd strādā slimnīcās, esot bezatbildīga un palielinot savas iespējas saslimt.

Un es tiešām nezinu par tiem ziemīšiem - ja būtu karš, un mēs riskētu, ka mūsu tuvinikei pa ceļam ciemos pie mums var uzkāpt uz granātas, mums arī šķistu, ka tāds risks ir samērīgs. Tūlīt būs vakcīna. Man šķiet, ka nespēja nesvinēt lielā barā ir tomēr drusku prioritāšu problēma.

(Reply) (Parent) (Thread)

Nu es piederu pie tiem cilvēkiem, kas dzīvo vieni, bet es šinī situācijā jūtos diezgan komfortabli, jo esmu samērā intraverta, bet ne visiem tās reakcijas ir tādas uz šo situāciju. Tie, kam citu sabiedrība ļoti svarīga, labāk izvēlas dzīvot un riskēt, nevis nedzīvot vispār- tas pēc viņu izjūtām.

(Reply) (Parent)