Vasara un dūmi - ideoloģiskās modes zviedru popkultūrā

Seriāls "Kalifāts" ("Kalifat") - empātisks stāsts par "zviedru" kundzītēm un kundziņiem, kuri dodas celt Islāma valsti. Kad dažai tur neklājas tik labi, kā cerēts, glābšanā iesaistās viss apzinīgais Zviedrijas drošības dienestu personāls 1,5 darbinieka sastāvā - vieninieks ir kareivīga dāma, pusīte - viņas pusslodzes mīlnieks, kurš, izbiedētu skatienu šaudīdams, cenšas darboties viņai pa prātam.


Seriāls "Plāns ledus" ("Tunn is") - klimata krīzes aģitpopa krimināldrāma Arktikā ar leduslāču piedalīšanos. Kā asprātīgi atzīmēja kāds kritiķis - šīs stelles nav pietiekami platas, lai visiem velkiem pietiktu vietas.


Seriāls "Mūsu laiks ir tagad" ("Vår tid är nu"), kurš vēsta par smalku Stokholmas restorānu un tā īpašniekiem 20.gadsimta 40.-70.-tajos gados, pretstatā diviem iepriekšējiem, ir tiešām kvalitatīvs, ar izcilu aktieru sastāvu. Bet būtu patiesi interesanti ieskatīties šādu produktu scenāriju tapšanas aizkulisēs - vai prasība tā vai citādi pavēstīt par visām iespējamām un neispējamām minoritātēm iekļauta jau darba uzdevumā un, uzrakstot attiecīgo epizodi, sarakstā tiek atzīmēts trekns ček, vai tomēr tiek atļauta lielāka brīvība. Šajā gadījumā aizmirsta nav neviena no vispārzināmajām un zviedru popkultūrā nu jau obligāti iekļaujamajām etniskajām un seksuālajām minoritātēm, bet ir arī radošas inovācijas - 60.gadu restorānā uzsvērti darbojas arī pavārs-vegāns.


Filma "Mans tēvs Marianna" ("Min pappa Marianne") par sešdesmitgadīgu mācītāju, kurš izlemj kļūt par sievieti, un viņa atbalstošo meitu. Mariannu spēlējošo Rolfu Lasgordu ir vērts skatīties vienmēr, lai ko viņš arī nespēlētu.