Vasara un dūmi - "Kur palika tēvi?"

es izteiktos daudz, khm, kosmopolītāk, ja man piederētu šis citāts. nu, nelietojot vārdu tauta, bet cilvēki, un savu stāstu vietā būtu Visi Stāsti kā vēsture in dženeral. un man nez kāpēc nepatīk šajā kontekstā vārds "līdzvērtīgs", jo tad vienīgā racionālā doma, kas nāk prātā, ir sūda nodevīgās cilvēktiesības, kas manās acīs gadu laikā ir pilnībā zaudējušas savu sākotnējo spožumu. vismaz es agrāk mēdzu bravūrīgi akcentēt cilvēktiesību unikumu, neaizskaramību un tā.

man pēdējā laikā ir nācies komunicēt un varbūt pat mazliet diskutēt ar dažādiem cilvēkiem, kuri vēsturi nezina tik labi kā es (es nezinu gan, vai es to zinu labi, bet tā ir viena no lietām, ko autodidaktiski un nepiespiesti konsumē mans prāts; un dīvainā kārtā kaut kas iespiežas atmiņā). nabaga cilvēki. nē, nopietni. viņi ir tik apjukuši savā nespējā vilkt paralēles, saskatīt vēstures spirāles, saprast cēloņus un apzināties sekas. viņi pat nespēj iedomāties, cik ļoti traumatiskas var būt sekas.

(Reply) (Thread)

Jā, kāds draugs viņus nosaucu par mēness bērniem - kā no mēness nokrituši, bez vecākiem un vecvecākiem auguši, pavisam bez ģimenes stāstiem, un tad jau arī pašu stāsti sākas un beidzas ar kādu love story vai action nekurienē, nekadienē vai ar kādā skoliņā samācītām idejām.

(Reply) (Parent) (Thread)

Patiesi. Tomēr es izvēlos labāk kritizēt sistēmu, nevis cilvēku. Un šajā ziņā tā būtu skološanas sistēma/metodika otrreiz brīvajā Latvijā. Tik daudz lietas ir totally fucked up, ka tās, šķiet, vairs nevar būt unfucked, gh. Jo tas viss ir savilcies kā tāda vienmēr saspringusi spranda. Un nav neviena, kas pamasētu, šņuk.

Varbūt man patīk vēsture, jo man nav neviena ģimenes stāsta? Nevar zināt. Jo, liekas, tā radās tad, kad es piedzimu.
Tik garlaicīgi, ka abi vecāki ir vienīgie bērni saviem senčiem. Un puse no vecvecākiem arī, šķiet. Bet tie ir garlaicīgi fakti. Aptuveni tik garlaicīgi, cik normālam džekam vai beibei skolā varētu šķist vēsture. Jā, vēsture un tās stāsti ir daudz romantiskāki un pretrunīgāki nekā pierakstīti cipari un vārds, uzvārds, datums.

(Reply) (Parent) (Thread)

Bet kuri stāsti tad tevi ieintereseja, ja tie nebija ģimenes stāsti? Skola daudzās lietās jau ir par vēlu, un tajā ir par maz stāstu un par daudz apstrīdamu "faktu".
(Vai tad sistēmu nerada cilvēki nevis otrādi? :) )

(Reply) (Parent) (Thread)

Atklāti sakot, kad es mācījos skolā, man nekas daudz neintersēja. Tikai pēc universitātes manī tika nodibināts cilvēks. Un tad jau emocionāli bija par vēlu interesēties par ģimeni, jo biju paspējis to nogalināt. Mani mazliet sakropļoja un padarīja nejūtīgu dažādi ar skolu (un ģimeni) saistīti aspekti. Tikai pēdējos 5 gados esmu lielā mērā atguvis pats sevi. Tā teikt, smags darbs ar sevi un narkotikām (un meitenēm, un rokenrolu). Un tā arī ļoti haotiskā manierē esmu uzņēmis daudz, daudz informācijas (kaut vai, nezinu, sliktākajā gadījumā attopos 05.00 no rīta pie 30 atvērtiem tabiem no sūda wikipēdijas par random vēstures tēmām; lietas, kas tad paliek galvā, cenšos apstiprināt kvalitatīvākā avotā, ja interesē (parasti interesē lietas par karu un nāvi)).

Jā, sistēmu tās pirmssākumos rada cilvēki. Bet man šķiet, ka tā tālāk noteiktos gadījumos var kļūt tik inerta, ka beigu beigās sistēmu tālāk turpina radīt tikai kaut kādi precedenti un morāli/laikmetīgi novecojusi metodika. Sistēma veido sistēmu, kas veido sistēmu.
Beigu beigās mēs varēsim teikt, ka, jā, visa cēlonis bija nevīžīgs cilvēks vai cilvēks (valsts orgāns) ar sliktām spējām apzināties sevi, savas īpašības (tautu) un to, kas viņam ir nepieciešams ("kvalitatīvāka" izglītības sistēma, piemēram). Tas viss atbild uz jautājumu "vai Latvijā kopš 91' izglītības sistēma ir notikušas kādas krasas pārmaiņas, atskaitot dabisko attālināšanos no visa padomiskā?" Jo pasaule ir ļoti mainījusies pa šo laiku.

Ai, par šo tēmu var tik daudz bezjēdzīgi rakstīt; žēl, ka es nespēju neko likt pretī kā alternatīvu. Kādas cits valsts izglītības sistēmu šoreiz neuzskaitīšu kā piemēru. Tas gan var būt kā ļoti labs piemērs, ja to tiešām pielāgo mums, cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, nevis Somijā. Tautas īpatnības un tā. Ja to neņem vērā, tad mēs varam arī neņemt vērā, ka vispār eksistē tādi veidojumi kā valstis un tik nozīmīgas vienības kā tauta.

Nevaru savākties šodien un uzrakstīt normālus komentārus. Šis rakstīšanas stils man vienkārši griež acis ārā. Pilnīgi gribas atvainoties, ka kādam tas ir jālasa, heh.

(Reply) (Parent)

šādos brīžos, kad vienu komentāru rakstu bez lielajiem burtiem teikumu sākumā, bet otru - ar lielajiem burtiem, jūtos mazliet kā šizofrēniķis :)
es laikam brīvi pielāgojos formai. jo tas nav tik, khm, estētiski kā tad, kad visi komentāri ir uzrakstīti *normāli*

(Reply) (Parent)